Vai Gunāram Astram vajadzētu uzcelt pieminekli Rīgā?

Gunārs Astra ķonsekventi cīnījās par Latvijas neatkarību un latviešu brīvību. Tās tiešām nav “pirmās nepieciešamības preces”, jo ir katra sevi cienoša cilvēka būtība. Un piemineklis mums to tikai atgādinātu, ka dzīvē ir kas vairāk par pērkamo, pārdodamo un apēdamo. Dzīve vispirms ir uzdevums, misija. Un Astram tā bija viņa tautas brīvība. Kāds tas ir mums tagad? Padomāsim, pirms sāksim gausties. Mobilizēsimies cīņai. Astra, starp citu, latīniski nozīmē “zvaigzne”. Lai viņš, kas pilnīgi bija sevi atdevis patiesībai, ir mūsu tautas zvaigzne tagad! Nemaz tik bieži Dievs nedod tādus varoņus mūsu tautai, tāpēc pratīsim to novērtēt. Un pieminekli varētu uzcelt par tautas saziedotiem līdzekļiem (kā savulaik Brīvības pieminekli), daļu no līdzekļiem varētu iegūt utilizējot Pārdaugavas vidi degradējošo “piemekleni” (arī celts par tautas [padomju :(] ziedojumiem).

Nez, viņš sev gribētu pieminekli?

Piemineklis Gunāram Astram būtu signāls, ka mūsu tautā sāk atmosties nacionāli garīgās vērtības un patriotiskā apziņa. Patreiz nācijas kapitāls tiek tikai tērēts un bīstami dilst. Iesākums pieminekļa akcijai varētu būt piemēram tāds – Gorbunovs ar Šķēli simboliski kopā iet pie Brīvības pieminekļa, TV kameru klātbūtnē nožēlo katrs savu nodarījumu pret latviešiem, tad iet uz Latvijas banku atvērt ziedojumu kontu un tur iemaksā pa 100.000 latu. Tas ir jau 200.00.
Pārējo nepieciešamo naudiņu tad papildina citi…