Šišons vairs nevar klusēt par KM strausa politiku • IR.lv

Šišons vairs nevar klusēt par KM strausa politiku

23
Karels Marks Šišons (no kreisās) un pianists Vestards Šimkus šovakar koncertēs Lielajā Ģildē. Foto: Rūta Kalmuka, F64

Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents pieprasa novērtēt un atbilstoši atalgot orķestri

Diriģents Karels Marks Šisons izteicis publisku brīdinājumu kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, aicinot novērtēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) paveikto un izbeidzot neskaidrību par orķestra nākotni.

Šišons intervijā laikrakstam “Diena” piektdien stāsta par sarežģīto, faktiski bezbudžeta situāciju, kādā strādā LNSO, kas viņa vadībā iznācis no mākslinieciskās krīzes. Šajā situācijā, kad orķestra mūziķu izaugsmi apliecina ne tikai pašmāju skatītāju mīlestība, bet arī ārzemju koncertu recenzijas, “paradoksāli – orķestra mūziķiem krasi (par 40% un vairāk) samazināja algas, tomēr viņi spēlēja ar simtprocentīgu atdevi”, stāsta Šišons.

Diriģents uzskata, ka galvenais ir satikties un izskaidrot, kāpēc tāda attieksme pret LNSO, valsts galveno orķestri. “Nesaku, ka LNSO vajag miljonu un citiem orķestriem – neko. Manuprāt, problēmas sakne ir tā, ka ministrijai trūkst spēju un kompetences pamanīt un izprast atšķirību. Vai nu viņus tas neinteresē,” saka Šišons.

Orķestrim nevajag miljonus, intervijā vairākkārt uzsver Šišons, taču ir nepieciešami līdzekļi mūzikas instrument iegādei un remontam, nepieciešama nauda mārketingam un reklāmai.

“Šis nav jautājums par to, kura ir pati galvenā vai labākā kultūras institūcija Latvijā. Taču ir jāsaprot, ka piecu valsts finansēto orķestru kontekstā ir tikai viens Nacionālais simfoniskais orķestris,” saka diriģents un teic, lai šaubu māktie ierēdņi pieaicina ekspertus, kas šo orķestru līmeni novērtēs – viņam par labāko šaubu nav.

Diriģents uz sarunu aicinājis kultūras ministri Ēlerti, kura viņu uzklausījusi un solījusi risināt situāciju. Taču nekas tālāk nav noticis. “Vajadzēja vismaz tikties un izskaidrot, kāpēc tā noticis,” saka diriģents. Pēc tā viņš “vairs nespēj viņu [Ēlerti] uztvert nopietni”.

Lai risinātu LNSO problēmas, Šišons vēlējies tikties ne tikai ar ministri, bet arī citiem Kultūras ministrijas ierēdņiem, taču “acīmredzot viņi ir ārkārtīgi aizņemti, bet es te laikam tikai garlaikojos…”, nosaka Šišons.

Tagad viņš ir spara pilns rīkoties un cer uz jauno kultūras ministri: “Es nebaidos un, ja par ko iestājos, novedīšu līdz galam.” Lai atrisinātu problēmu, darbības nebūšot patīkamas, taču Šišons cer, ka tik tālu situācija neaizies.

Jau ziņots, ka līgums ar pazīstamo diriģentu beidzas 2012.gada pavasarī un ministrija nav pozitīvi atbildējusi arī par to, vai pagarinās līgumu, nemaz nerunājot par diriģenta algas paaugstināšanu.

Šišons intervijā norāda, ka 2012.gada martā beigsies arī orķestra direktores Ilzes Paideres-Staķes līgums, un LNSO palikt bez mākslinieciskā vadītāja, kā arī bez spēcīga direktora nozīmētu mākslinieciskā līmeņa krišanos.

Ēlerte noraida pārmetumus

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”) šos pārmetumus noliedz. “Tā nav taisnība. Mēs esam tikušies, viņš ir bijis Kultūras ministrijā katru reizi, kad viņš vai [LNSO valdes locekle] Ilze Paidere-Staķe ir gribējuši tikties. Lai viņš pasaka tā cilvēka vārdu. Jo tas, ka viņš runā par finansējumu kultūras nozarei un tā nepietiekamību, ir tikai un vienīgi atbalstāmi – par to tiešām ir jāuztraucas,” sacīja Ēlerte.

Viņa arī paudusi viedokli, ka LNSO ir brīnišķīgs kolektīvs, tomēr tāds nav vienīgais – vēl lielāki panākumi ir Radio korim un Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, arī Latvijas Nacionālā opera ir profesionālā zenītā. Tādēļ nebūtu godīgi radīt kādus ekskluzīvus, ar citiem kolektīviem nesalīdzināmus noteikumus, raksta BNS.

LNSO valdes locekle Ilze Paidere-Staķe uzsvēra, ka orķestris Šišona vadībā izaudzis par pilnīgi cita līmeņa kolektīvu, taču katastrofāli trūkst naudas daudzās pozīcijās, ne tikai attiecībā uz galveno diriģentu.

Pēdējo četru gadu laikā LNSO gada budžets sarucis gandrīz uz pusi – no 1,69 miljoniem līdz 936 tūkstošiem latu gadā. Orķestra mūziķu vidējā alga ir 350 latu pēc nodokļa nomaksas, katrs darbinieks mēnesī spiests izņemt divas bezalgas atvaļinājuma dienas. Instrumenti ir novecojuši un naudas trūkst pat elementārai apkopei, vēsta raidījums.

“Ir sajūta, ka ir orķestris – ir problēma, nav orķestra – nav problēmas,” atzina Paidere-Staķe.

 

 

 

Komentāri (23)

P_Dancis 21.10.2011. 10.42

Starp citu muzeju darbiniekiem kopš krīzes sākuma algas ir samazinātas par 50% un vairāk. Arī viņiem vajag savu šišonu.

+10
-2
Atbildēt

3

    janazakovica > P_Dancis 21.10.2011. 17.38

    ar savu personibas kultu nomaktais sisons vairs nevar aizmigt..tads butu pareizais virsraksts.

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

    mario1 > P_Dancis 21.10.2011. 17.35

    Ēlertes kundzei pirms vēlēšanām bija svarīgi “izbīdīt” integrācijas pamatnostādnes ar absolūti nereālu Latvijas valsts financējuma daļu. Šīs pamatnostādnes arī noveda mani pie domas svītrot Ēlertes kundzi Vienotības sarakstā Zemgalē.

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > P_Dancis 22.10.2011. 13.28

    pamatnostādnes arī noveda mani pie domas svītrot Ēlertes kundzi Vienotības sarakstā Zemgalē.
    _____________________________
    vai Tev noteikti jāplātās ar alternatīvu apdāvinātību?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 22.10.2011. 00.44

No vienas puses Šišonam ir taisnība, jo KM vēl joprojām nav izstrādājusi stratēģiju, kuras tad Latvijā no kultūras jomām ir prioritāras un kurām ir jāpiešķir nepieciešamais finansējums. No otras puses, kvalitatīvākajām jomām ir jādomā par eksportu un dažādiem starptautiskajiem projektiem. Kā tad JRT, Radio koris, koris “Latvija” u.c. augstas klases kultūras kolektīvi pēdējos gados ļoti aktīvi strādā pie dažādiem starptautiskiem projektiem un pelna naudu ārzemēs.

+4
-1
Atbildēt

1

    gumijkoks > Una Grinberga 22.10.2011. 12.52

    Jums taisnība, bet te ir savi bet:
    Dziedātāju un aktieru instrumenti ir viņu balsis.Ar balsi spēlēt klarneti, piem., tā kā nebūtu iespējams – instrumenti nolietojas, tie ir jālabo un jāgādā arī jauni, ja jau ir runa par simfonisko orķestri.Arī visam simf. orkestrim izbraukāt ārzemju turnejās ir nesalīdzināmi sarežģītāk kā piem. Radio korim.Panākt orķestra kvalitātes uzlabošanos ir ilgtermiņa darbs.Vai esat pamanījis, ka, kopš Šišons ir orķestra mākslinieciskais vadītājs, zāles uz koncertiem vienmēr pilnas, koncerti izpirkti labu laiku uz priekšu?

    +6
    0
    Atbildēt

    0

zauls 22.10.2011. 00.43

Kādu vēl strausu? Jenotu politika! Laiks pielikt punktu jenotu politikai!

+2
-6
Atbildēt

2

    zauls > zauls 22.10.2011. 13.02

    Vieglāk pateikt, kas man patīk. Nekas!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    raimondsb_mail_lv > zauls 22.10.2011. 11.29

    to Normunds Kārkliņš
    Kas Jums nepatīk Jenotu politikā?
    Gribiet ar mani cīkstēties?

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu