IR

Valsts prezidents Valdis Zatlers sveic Latvijas pareizticīgos Ziemassvētkos un aicina mācīties spēju uzklausīt vienam otru, sniegt atbalstu un prast to pieņemt, vēsta aģentūra BNS. Pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, kas svinami divas nedēļas pēc citu kristīgo konfesiju Kristus dzimšanas svētkiem, katru gadu aktualizē jautājumu arī 6. un 7.janvāri valstī noteikt par svinamām brīvdienām.

Apvienības “Saskaņas centrs” (SC) deputāti atbilstīgus grozījumus likumā ''Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” atkārtoti iesnieguši apspriešanai parlamentā, pērn 16.decembrī tas ar balsu vairākumu atbalstīts un nodots apspriešanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Saeimas SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins Ir.lv pauž cerību, ka šoreiz likumprojektu varētu pieņemt, lai arī līdzīgs ticis iesniegts jau vismaz 10 reizes, tomēr līdz šim parlamentā noraidīts.

“Ceram uz to labāko, jo laikam visās Saeimā pārstāvētajās partijās ir cilvēki, kas varētu mūsu priekšlikumu atbalstīt. Tomēr, ja arī šoreiz grozījumi likumā netiks pieņemti, esam apņēmības pilni un pietiekoši spītīgi, lai panāktu savu mērķi,” uzsver Agešins.

Pēc deputāta domām, būtu pašsaprotami atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus par brīvdienām: “To pieprasa ne mazāk kā 400 000 Latvijas iedzīvotāju – pareizticīgie un vecticībnieki. Šāds solis būtu tikai loģisks no valsts puses. Pareizticība ir Latvijas lielāko konfesiju trijotnē. Cik mums zināms, šo ideju atbalsta Latvijas sabiedrības vairākums.” SC deputāts atgādina, ka pirms diviem gadiem starp Latvijas valsti un pareizticīgo un vecticībnieku konfesijām noslēgts līgums par saimnieciskiem un tehniskiem jautājumiem, un ''valstij būtu jāsper nākamais solis, lai ne tikai vārdos, bet arī darbos parādītu savu attieksmi'' pret šīm konfesijām.

Tieslietu ministrijas rīcībā esošie dati par 2009.gadu liecina, ka Latvijā ir 370 000 pareizticīgo un 2398 vecticībnieki. Zatlera apsveikumā pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos norādīts, ka šie svētki tiek svinēti ļoti daudzās Latvijas ģimenēs un apvieno dažādu tautību cilvēkus – krievus, latviešus, ukraiņus, baltkrievus, veidojot Latvijā daudzveidīgas kultūras un sadzīves tradīcijas.

Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas pareizticīgo draudzes priesteris Jānis Dravants, Ir.lv skaidrojot Ziemassvētku svinēšanas datumu atšķirību pareizticīgo un katoļu un protestantu baznīcā, atgādina par kalendāro reformu, ko 16.gadsimtā ieviesa pāvests Gregors XIII. ''Ikdienā mēs tam pakļaujamies, taču svētku svinēšanā tomēr turamies pie Juliāna kalendāra, kas pastāvēja jau Kristus dzimšanas laikā.”

Kā pareizticīgo pamattradīciju Ziemassvētku laikā priesteris min gavēni. ''Gavēņa laiks paredzēts, lai mēs uzcītīgāk parūpētos par savu ticību un dzīvi, pacīnītos pret mūsu grēkiem un kaislībām. Caur šo atturībā un ticībā pavadīto laiku pieņemamies svarīgākajā – mīlestībā uz Dievu un savu tuvāko. Tas ir arī laiks, kad īpaši parūpēties par cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība, taču kristīgās labdarības princips paredz to darīt pēc iespējas klusāk, lai tikai Dievs to zinātu.” Priesteris uzsver, ka gavēnis jāievēro visiem ticīgajiem, taču katram – rēķinoties ar savu garīgo un fizioloģisko stāvokli, lai nenodarītu kaitējumu veselībai: ''Ne cilvēks – gavēnim, bet gavēnis – cilvēkam.”

Priesteris norāda, ka pareizticību Latvijā saista ne tikai ar krievu tautības cilvēkiem, pareizticīgas ir teju visas lielās slāvu tautas, arī baltkrievi, ukraiņi, moldāvi, vērojama arī latviešu interese par šo ticību. ''Rīgas Debesbraukšanas pareizticīgo baznīcā Mēness ielā, kur dievkalpojumi notiek latviešu valodā, draudzē ir vairāki simti cilvēku, un viņu skaits pieaug. Laukos mums ir mazas draudzes, situācija tur ir kliedzoša – lauki izmirst, un palikušos cilvēkus ir ļoti grūti atmodināt no garīgā miega.”

Jau ziņots, ka vairākos Latgales novados pareizticīgo Ziemsvētku dēļ līdz 10.janvārim atlikts mācību gada 2.semestra sākums skolās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) veltījis kritiku Rēzeknes domei, kas šogad pirmo reizi pēc iedzīvotāju lūguma un sarunām ar mācītājiem izšķīrusies pieņemt lēmumu par brīvdienas izsludināšanu pašvaldību iestādēs, lai svinētu pareizticīgo Ziemassvētkus.

“Šāda prakse nav atbalstāma, un tas nav normāli, ka pašvaldība šo jautājumu risina šādā veidā, jo svētku dienas valstī nosaka likums, kurā pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki nav noteikti par oficiālo brīvdienu,” aģentūrai BNS komentējis ministrs. Tomēr nekādi soļi no viņa puses pret Rēzeknes pašvaldību nesekošot. Vējonis gan uzsvēra, ka Rēzeknes domes izsludinātā brīvdiena pašvaldību iestādēm noteikti būs jāatstrādā.