IR

Saeimā ceturtdien notika pirmās ārpolitikas debates, kruas vērot bija ieradies ne vien Valsts prezidents Valdis Zatlers, bet arī virkne ārvalstu diplomātu. Saeimā pārstāvēto politisko spēku viedokļi par Latvijas šā gada prioritātēm ārpoltikā atšķiras, vislielākās pretrunas manāmas jautājumos par sadarbību ar Krieviju.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (PS, "Vienotība") ceturtdien Saeimā, atklājot debates, uzstājās ar 44 minūtes ilgu uzrunu, kurā informēja par Latvijas ārpolitikas prioritātēm, sniedzot Ārlietu ministrijas redzējumu par Latvijas vietu Eiropas Savienībā, attiecībām. ar ASV, Krieviju, tuvākajām kaimiņvalstīm un citām valstīm un organizācijām.Savu uzrunu Kristovskis atklāja ar pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigrfīda Annas Meierovica citātu: "Mums jāizlieto visi ceļi, lai sagādātu un izauklētu Latvijas laimi!"

"Ar pārliecību varu teikt, ka kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas ārpolitika 20 gadu garumā ir bijusi sekmīga. Mūsu valsts drošība un iespējas nekad nav bijušas tik plašas. Ir sasniegti izcili politiski mērķi un šodien pastāv profesionāls ārlietu dienests ar 44 diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, " pauda Kristovskis.

Analizējot situāciju pasaulē, Kristovskis norāda, ka "plaša mēroga, klasiski militāra rakstura konfliktu draudi nepastāv, tomēr pieaug reģionālo konfliktu un humanitāro katastrofu skaits, to iespējamās negatīvās sekas. 21.gadsimata asimetrisko apdraudējumu mazināšanai ir nepieciešama plaša krīžu pārvaldības spēja, plaša sadarbība."

Pie šā gada prioritātēm ārpolitikā Kristovskis min Latvijas kā uzticama Eiropas Savienības un Eiroatlantiskās telpas sadarbības partnera tēla uzturēšana, mūsdienu Latvijas vajadzībām atbilstošas uzņēmēju ārējās ekonomiskās darbības atbalsta sistēmas pilnveidošanu, kā arī iespējas sniegt kvalitatīvu atbalstu Latvijas valsts piederīgajiem pasaulē.

Savā uzrunā Kristovskis pieskārās arī virknei citu ārpolitikas jautājumu. Debašu noslēgumā Kristovskis, uzrunājot deputātus no Saeimas tribīnes, pārteicās, aizsardzības ministru Arti Pabriku (''Vienotība'', SCP) nosaucot par ārlietu ministru. “Es pilnībā piekrītu tam, ka, kā minēja ārlietu ministrs, mums ir nepieciešams rūpēties par tālāku Latvijas Bruņoto spēku līdzdalību Afganistānā... (Troksnis un jautrība zālē.)  Jā, nu lūk! Notiek arī kuriozi. Notiek arī kuriozi, jā. Tātad... Jūs, protams, sapratāt... Ārlietu ministrs ir šeit. Tātad aizsardzības ministrs rūpējas par to, ka Bruņotie spēki turpina darbību Afganistānā. Tajā pat laikā piekrītu tam, ka šī sadarbība būtu jāpārvērš uz civilu sadarbību, kas palīdzēs Afganistānas iedzīvotājiem un Afganistānas valdībai veiksmīgi, diemžēl - pagaidām nekonkrētā nākotnē, pārņemt savas valsts vadību," sacīja Kristovskis.

Pēc Kristovska uzrunas Saeimā tika atklātas ārpolitikas debates, kurā savu redzējumu par Latvijas ārpolitikas prioritātēm šim gadam pauda Saeimas politiķi. Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule savā uzrunā īpašu uzmanību pievērsa Latvijas karavīru dalībai misijā Afganistānā, norādot, ka būtu lielāks akcents jāliek ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar šo valsti, bet Latvijas karavīri pēc iespējas ātrāk no tās jāizved. Grigule atsaucās uz Igaunijas ārlietu ministra Urmas Paets teikto, norādot, ka arī "Latvijai ir jāpaliek Afganistānā tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, bet bruņotie spēki jāizved pēc iespējas ātrāk."

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Imants Viesturs Lieģis savā uzrunā akcentēja drošības jautājumus. Tāpat, viņaprāt, Latvijas ārpolitikas prioritātēm šim gadam būtu jābūt reģionālās sadarbības stiprināšana, Eiropas Savienības kopīgo prioritāšu noteikšana, kā arī vienotu ES attiecību veidošana ar Krieviju, lai nebūtu tā, ka "Krievijai cenšoties sazvanīt Eiropas Savienību, atbild automātiskais atbildētājs."

Savukārt opozīcijā esošās "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai'/LNNK deputāts Jānis Dombrava aicināja būt uzmanīgiem attiecībās ar Krieviju.i. "Nacionālā apvienība uzskata, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai mazinātu Krievijas „maigās" varas ietekmi Latvijas valstī, kura izpaužas kā Latvijas īpašumu un uzņēmumu pārpirkšana, uzturēšanās atļauju iegūšana, padomju laika ieceļotāju naturalizācija, otra informācijas telpa, kuru ir izveidojuši krievvalodīgie mediji, kā arī daudzas citas indikācijas, kuras norāda uz Krievijas „maigās" varas klātesamību Latvijā. Piemēram, Latvijas parlamenta partija, kura ir noslēgusi sadarbību ar Vladimiru Putina partiju. Šajā kontekstā ir nosodāma arī Ārlietu ministrijas un Prezidenta kancelejas radītā pozīcija par atbalstu Krievijai bezvīzu režīma ieviešanai ar Eiropas Savienību. Šāds bezvīzu režīms tikai nostiprinātu Krievijas ietekmi Baltijas valstīs, līdzīgi, kā tas ir noticis citās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs, " pauda Dombrava.

Savukārt "Saskaņas centra" deputāts Sergejs Mirskis kritizēja Latvijas līdzšinējo ārpolitiku, kādu laiku atpakaļ mākslīgi bojājot attiecības ar Krieviju, un aicināja izmantot līdz šim neizmantotās iespējas sadarbības stiprināšanai. "Mūsuprāt, šeit galvenais uzdevums ir attiecību deideoloģizācija un konsekvents pragmatisms. Mēģinājumi iemācīt mūsu tuvākajiem kaimiņiem pareizu izpratni par vēstures notikumiem ir lemti neveiksmei. Mēs varam vienīgi agree to disagree - vienoties, ka mēs nevienojamies, nemēģinot uzspiest savu patiesību un sagaidot līdzīgu attieksmi arī no kaimiņvalstu puses. Ir svarīgi panākt, lai domstarpības, ieskaitot atšķirīgas vēstures notikumu interpretācijas, netraucētu konstruktīvai sadarbībai ekonomikas, tūrisma, noziedzības apkarošanas, kultūras un citās jomās, " pauda Mirskis.

Kā novēroja Ir.lv, vērot ārpolitikas debates Saeimā bija ieradušies virkne ārvalstu diplomātu. Daļa no viņiem debates uzmanīgi klausījās, pierakstot sev interesējošās detaļas, bet citi neizskatījās ieinteresēti.