IR

Geji balsos par ''Vienotību'' – šāds sauklis rotā vienu no partiju apvienības ''Par labu Latviju'' (PLL) reklāmas avīzēm. Kā to saprast? Kā draudu? Kā lepošanos ar to, ka vesela sabiedrības grupa, lūk, nebalsos par mums? Kā kādas sazvērestības teorijas atklājumu? Saukli ar zemtekstu – ''tāpēc citiem par Vienotību nevajadzētu balsot''? Vai varbūt tas vienkārši ir PLL sašutums par to, ka šī sabiedrības daļa, kas pēc visādām aplēsēm varētu būt starp 7 un 12% no vēlētāju loka, atdos savas balsis citai partijai?

Atšķirot šī ''raksta'' lapaspusi, parādās precizējums ''geji un transseksuāļi balsos par ''Vienotību''''. Par ko gan, interesanti, balsos lesbietes? Par to PLL klusē. Varbūt raksta autoram ir līdzīgi kā kādreiz Anglijas karalienei Viktorijai, kura aizliedza homoseksuālus aktus starp vīriešiem, bet teica, ka uz sievietēm šāds aizliegums neattiecas, jo tas vienkārši ''neesot iedomājami''.

PLL klusē arī par to, kāpēc gan ''geji'' balsos par ''Vienotību''. Laikam jau paši labi saprot, ka šāds apgalvojums ir apmēram tikpat pierādāms kā ''kreiļi balsos par PCTVL'' vai ''mājsaimnieces balsos par ZZS''.

Varbūt derētu atgādināt, ka Latvijas ''geji'' (ieskaitot sievietes, lesbietes un transpersonas) nav tikai cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti, bet arī, piemēram, latvieši, krievi un ebreji, ārsti, skolotāji un automehāniķi, studenti un pensionāri, bezdarbnieki un nodokļu maksātāji. Citiem vārdiem, ''geju'' izvēle šajās vēlēšanās balstīsies daudzos apsvērumos par to, kā vienas vai otras partijas nākšana pie varas varētu iespaidot viņu dzīvi. Tajā skaitā, bet ne tikai, ņemot vērā to, ka viņi pieder vienai ne visai mīlētai vai partiju programmās ievērotai sabiedrības daļai.

Kad es pirms pāris mēnešiem kādam vācietim ieminējos, ka mums šogad ir Saeimas vēlēšanas, viņš teica: ''Labi, tas nozīmē, ka ''Mozaīkai'' būs viegli iesaistīt politiķus diskusijā – visi centīsies uzrunāt homoseksuālos vēlētājus!'' Jāsecina, ka šis vācietis tik tiešām dzīvo citā realitātē, tādā, kur politiķi cer vēlēšanās saņemt arī homoseksuāli orientētu cilvēku balsis, pretī solot novērst diskrimināciju, regulēt likumdošanu un rūpēties par LGBT cilvēku (geji, lesbietes, biseksuāļi un transpersonas) tiesību aizstāvēšanu.

Latvijā viss ir otrādi. Šeit neviena partija, izņemot Pēdējo partiju, savā programmā nav iekļāvusi ne vārda par to, ka nākamos četrus gadus plāno kaut kādā veidā mazināt pret LGBT cilvēkiem vērstu neiecietību un diskrimināciju vai juridiski regulēt divu viena dzimuma cilvēku kopdzīvi. Vienīgais izņēmums Pēdējā partija savā programmā raksta: ''Cilvēka brīvības mums vienmēr būs pirmajā vietā. Nepieļausim diskrimināciju. Mūsu draugi ir tikpat dažādi kā Latvijas iedzīvotāji – latvieši un krievi, pensionāri un bērni, sievietes un vīrieši, cilvēki ar īpašām vajadzībām, ticīgie un ateisti, heteroseksuāļi un geji, rīdzinieki un laucinieki.'' Vēlēšanu gadā daudzi pozitīvi noskaņoti politiķi izvairās no tuvas saskarsmes ar ''gejiem'', jo uzskata, ka tas varētu mazināt viņu iespējas tikt ievēlētiem. Mēs neesam interesanta vēlētāju grupa nevienam politiskajam spēkam, atskaitot to, kas izvēlējies par vienu no saviem pirmsvēlēšanu propagandas paņēmieniem lepošanos ar to, ka par viņiem neviens ''gejs'' nebalsos!

Šādu iebiedēšanas triku mēs piedzīvojām jau 2006.gada vēlēšanās, kad ar Latvijas Pirmo partiju (LPP) saistīti mācītāji no kanceles aicināja cilvēkus balsot par ''ģimenes vērtību'' aizstāvjiem un novērst ''geju un sorosiešu'' mafijas nākšanu pie varas. Toreiz LPP/LC ar 8,58 procentiem un 10 vietām Saeimā nesasniedza tādus iespaidīgus rezultātus, uz kādiem laikam bija cerējuši – mazāk par 10 procentiem valsts iedzīvotāju uzskatīja par izšķirošu argumentu, ka jāpasargā valsts no ''gejiem''.

Nav jau neviens arī spējis paskaidrot, kas tieši notiktu, ja ''geji'' tiktu pie varas. Valsts  apvērsums? ''Homoseksuāla dzīves stila propaganda'' skolās? Straujš demogrāfijas kritums? Izvirtība ielās? Nekas no šī visa nav manīts citās Eiropas valstīs, kur homoseksuāli cilvēki var gan precēties, gan adoptēt bērnus, gan tikt iecelti par ministriem un skolu direktoriem, gan atklāti un bez bailēm veidot savas dzīves un ģimenes pēc saviem ieskatiem. Nedz Spānijā, nedz Portugālē vai Zviedrijā nav samazinājies noslēgto heteroseksuālo laulību skaits, kopš viendzimuma pāriem tika nodrošinātas tiesības reģistrēt savas attiecības. Bērni arī tur turpina dzimt, gan hetero, gan homo ģimenēs – pat vairāk nekā šeit, Latvijā.

Par ko tad balsos Latvijas ''geji'' – tie, kas jau nav aizbraukuši no valsts nepanesamās attieksmes dēļ? Kā jau visi, viņi balsos par tiem kandidātiem, kas, viņuprāt, vislabāk spēs īstenot viņu intereses. Neuzņemoties spriest par daudzveidīgo, visos sabiedrības slāņos pārstāvēto homoseksuālo un biseksuālo cilvēku kopienu, tomēr domāju, ka cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti vēlas dzīvot valstī, kurā par normu tiek pieņemts tas, ka cilvēki ir dažādi un ģimenes – atšķirīgas, bet tāpēc vien netiek šķirotas ''īstajās'' un ''neīstajās''.

Šie cilvēki vēlas dzīvot valstī, kurā puse aptaujāto iedzīvotāju homoseksuālas attiecības neuzskata par nosodāmām, kā to liecina SKDS pētījums . Valstī, kurā ne vien likums aizliedz cilvēkus diskriminēt darbavietā un ārpus tās, bet kurā cilvēks, kas ir diskriminācijas upuris, jūtas pietiekoši drošs, lai ar savu sūdzību vērstos pie darba devēja vai tiesā. Valstī, kurā ir iespējams juridiski un svinīgi, draugu un ģimenes lokā, reģistrēt savas attiecības ar mīļoto cilvēku, neatkarīgi no tā, vai šis mīļotais cilvēks ir tā paša vai pretējā dzimuma. Valstī, kurā homoseksuāliem vecākiem nav jābaidās par to, ka viņu bērns tiks izsmiets bērnudārzā vai skolā par to, ka viņam mājās ir divas mammas vai divi tēti, un valstī, kurā nevienam jaunietim nav jāizdara pašnāvība aiz kauna par to, ka iemīlas sava dzimuma vienaudžos, kurā nevienam vīrietim nav jānodzeras tāpēc, ka no sievas jāslēpj dubultdzīve un attiecības ar citiem vīriešiem, un kurā nevienai sievietei nav jāatsakās no saviem bērniem tāpēc, ka ir lesbiete. Valstī, kurā daudzveidība tiek daudzināta kā viena no radošu indivīdu iedvesmas avotiem un kurā katrs cilvēks tiek novērtēts pēc saviem darbiem, nevis pēc kādas iedzimtas un nemaināmas pazīmes vai īpašības. Valstī, kurā valsts izaugsmes un labklājības celšanas centrā ir cilvēks, nevis vienas vai otras cilvēku grupas intereses, kuru aizstāvēšanai ir nepieciešams vērsties pret citu cilvēku grupu.

PLL ir skaļi paziņojusi, ka neatbalsta šādu valsts vīziju. Tāpēc arī LGBT cilvēki par viņiem, visticamāk, nebalsos. Savas balsis atdosim tiem, kas savos vārdos un iepriekšējos darbos ir pierādījuši, ka saprot un atbalsta mūs. Tas nav nekas sensacionāls, ne noslēpumains, ne slikts, neatkarīgi no tā, cik ļoti dažs labs vēlēšanu stratēģis to vēlas uzpūst par lielu propagandas burbuli.

Linda Freimane ir apvienības “Mozaīka” valdes priekšsēdētāja.