Latvietība 2.0 6
Ja Latvija vēlēsies Eiropas kartē būt kas vairāk par nīkuļojošu provinci, kultūras identitātes jautājumiem būs izšķiroša loma zināšanu ekonomikā, uz ko jāpāriet tuvākajos gadu desmitos
Jo sabiedrība, kas nerada kultūru, to importē. Vienkāršojot - latviešu labklājības līmenis ilgtermiņā atšķirsies, vai mēs, svinot Jāņus, dzersim Latvijā ražotu alu, vai, svinot Valentīndienu, dāvināsim cits citam Ķīnā ražotas sirdis (ar latviešiem šeit un turpmāk es domāju Latvijas iedzīvotājus). Valstij būtu tālredzīgi jāizmanto esošā vara pār nacionālo atribūtiku - karogu, ģerboni, himnu, svētkiem un valodu -, lai sekmētu tautas laikmetīgu attīstību.
-
Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.
Populārākie viedokļi
Vispirms par karogu un himnu. Mūsdienu Latvija gan teritoriāli, gan iedzīvotāju sastāva ziņā būtiski atšķiras no XX gadsimta sākuma republikas, tāpēc būtu loģiski tās nacionālo atribūtiku pārskatīt atbilstoši laikmeta garam. ++++ sviests. Ar ko migrantam auseklītis liksies pievilcīgāks par Latvijas Republikas ģērboni? Un, ja autors pats būtu bijis iekšā Atmodā, tad viņam vajadzētu atcerēties, ko tolaik latvietim nozīmēja sarkanbalts karogs un LR ģērbonis. Bet pats galvenais - kas no tā, ja šīs dienas LV nacionālais sastāvs atšķiras no tā, kāds LV bija 30 gados? Ko autors ar to gribēja pateikt, bet noraustījās un nepateica līdz galam? :)Gluži vienkārši - autors sevi nespēj idenficēt ar LR pirmsākumiem, mūsu saknēm, vēsturi


