IR

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 3,9%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, informē Centrālā statistikas pārvalde. Kā ziņo BNS, šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni IKP sarucis par 2,1%.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 0,3% zemāks. Augustā pret jūliju patēriņa cenas vidēji samazinājušās par 0,7%.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, 2010.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP pieaudzis par 0,8%, bet krities par 2,9% salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni. Eksperti secina, ka šie dati – lai arī nedaudz – ļauj paaugstināt gada IKP izaugsmes prognozi.

IKP izmaiņas noteica apmēru kāpumi tirdzniecībā par 0,1%, transporta un sakaru jomā – par 2,5% un apstrādes rūpniecībā – par 15,3%. Būtisks kritums saglabājās būvniecībā – par 35,3%.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka IKP 2.ceturkšņa precizētie dati faktisko situāciju nemaina, tomēr pastiprina ekonomikā vērojamo procesu gaitas vērtējumu. Izaugsmi uzrāda rūpniecības nozare un lauksaimniecība, kuru attīstību virza galvenokārt orientēšanās uz eksportu. Lielu kāpumu piedzīvo autotransporta pārvadājumi, tajā pašā laikā ostu veikums atpaliek no pērnā gada rādītājiem. Minimāls pieaugums vērojams tirdzniecībā, kas trešajā ceturksnī var nostiprināties.

"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš uzsver, ka šie dati ļauj nedaudz paaugstināt 2010.gada IKP izmaiņu prognozi. Šobrīd "DnB Nord bankas" prognoze par IKP izmaiņām šogad kopumā pret 2009.gadu ir 1%. “Sagaidāms, ka pirmo reizi pēc ilgāka laika tiks reģistrēts pieaugums gada griezumā, tiesa gan, ļoti neliels, procentu daļās mērāms,” pauž Strautiņš. Viņš norāda, ka  vairāk bažu ir par 4.ceturksni, gan dēļ apkures cenu pieauguma iespējamā iespaida uz patēriņu, gan pirmajām pazīmēm, ka ekonomikas atlabšana bremzējas jau vairs ne tikai ASV, bet arī Eiropas ekonomikas svarīgākajā valstī Vācijā. Taču pagaidām neesot iemesla prognozēt atkārtotu lejupslīdi, vien izaugsmes tempa piebremzēšanos.

Vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 0,3% zemāks. Gada laikā precēm cenas ir pieaugušas par 1,4%, bet pakalpojumiem samazinājušās par 4,4%.

Savukārt augustā pret jūliju patēriņa cenas vidēji samazinājušās par 0,7%. Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām augustā bija cenu kritumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu sadārdzinājumam.