ir - Pretēji Dāvja argumentiem, MK atbalsta zaļo enerģiju

Pretēji Dāvja argumentiem, MK atbalsta zaļo enerģiju

← Atpakaļ uz rakstu

Viedokļi

j_zalitis Dāvim saimnieki saka "Cuj! Cuj Kamparsa!".

+19

ATBILDĒT 7.septembris 2010 17:43

Jānis Lai arī es neatbalstu PLL kopumā, vakar LTV 1 raidumā "izvēlies nākotni" man patika Zālāna izteiktais priekšlikums, ka nav jēgas būvēt mazas atjaunojamās enerģijas spēkstacijas, bet tādas ap 9-10 MW. Tādas varētu būt katrā pilsētā, īpaši Kurzemē, jo tur ir daudz neizmantotu platību un daudz mežu. Tāpat biogāzes ražotnes pasulē izmanto plaši, kāpēc tās nevaram izmantot mēs? Eiropa taču mūs atbalstīs un kamēr atbalsta, to ir jāizmanto. Lielos uzņēmumus protams ar tādu iekārtu nenobarosi, bet sadzīves vajadzībām pietiktu. Un tas jau būtu liels pluss energopatstāvības virzienā. Pie kam tur eksperts parizi teica, ka tā ir dārga, kamēr nav attīstījusies. Attīstoties viss kļūst lētāks un pat lēts.

+10

12 ATBILDES ATBILDĒT 7.septembris 2010 18:12

ت ♠Ak Dievs/ يا الله Piedod, bet tās atziņas ko saka "pll" pārstāvji, es jau kādus gadus 20 ( aptuveni ) zinu, tikai tālāk par runām nekas nav bijis. Bija man "konversācija"" ar vienu "šķēlistu", tas mūdzis bija man gatavs rīkli pārgrauzt par andžu, jo redz andža savējos atbalstot, bez andžas nekas uz priekšu neies.. Kam mums mafioza palīdzība, mūžīga draudzība ar kaut ka'du "krustēvu", ja viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi viņs'būs ploitikā nevis kādi ir nākotnes attīstības plāni?

+10

ATBILDĒT 7.septembris 2010 18:36

Jānis Kā jau teicu, es neatbalstu PLL, tikai pārtveru viņu Zālāna priekšlikumu, jo tas man šķiet labs. Bet organizātoriskā puse ir atkarīga no mums pašiem un no mūsu ievēlētās valdības. Zālāns uzsvēra, ka šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama kooperācija. Viens tiešām šeit to nepavilks. Ja kāds izsaka ko labu, to ir noteikti jāizvērtē. Tas būtu tikai gudri.Un alternatīvā enerģija mums ir nepieciešama kā gaiss, ja gribam būt brīvi no Krievijas diktāta. Arī es šodien maksāju 3LVL par 5l gāzes baloniņa nomaiņu. Manuprāt tā ir laupīšan, bet nav izvēles.

ATBILDĒT 7.septembris 2010 19:00

o_ja3_14 Nākotne ir tieši mazām, varētu teikt mikrospēkstacijām, un decentralizētai elektrības un siltuma ieguvei, bet līdz tam ejamais ceļš vēl ir tāls un, kas zina kādiem līkumiem līkumots. Bet vismaz par šādu virzību sāk runāt. Tas vēl nav "breakthrough", bet vismaz kaut kas šādā virzienā.

ATBILDĒT 7.septembris 2010 21:12

Kristaps Freimanis =Nākotne ir tieši mazām, varētu teikt mikrospēkstacijām=
===
Liekas, ka ir kaut kādi izmēru ierobežojumi, lai tās kļūtu izdevīgas + vienmēr ir jautājums par to, kur grūst siltumu (kaut var arī ananasus audzēt), tomēr izmērs samazina attālumu līdz resursiem - sīkas stacijas var sabūvēt "biezākā slānī". Vienādi un otrādi.

ATBILDĒT 8.septembris 2010 01:13

Abia Arī pamanīju, ka Zalāna idejas nav gluži zemē metamas un visai prakstiskas, dzīvē ieviešamas.
BET, BET, BET, kas Zalānam visus TP varas gadus ir traucējis ne tikai skaisti izteikties, bet arī ražīgi rīkoties sabiedrības interesēs!?
Baidos, ka tā ir tikai kārtējā blefošana, jo TP,un nu PLL nekad nav interesējušas sabiedrības intereses, kā tikai personīgais bizness.

ATBILDĒT 8.septembris 2010 10:09

Jānis Tomēr jebkurai iekārtai ir optimālie lietderības rādītāji atkarbā no konkrētās situācijas. Latvijā ir daudz samērā mazu pilsētiņu, kuru apgādei ar enerģiju varētu izmantot tieši alternatīvo kurināmo, kombinācijā ar sauli vasrā un vēju rudenī un pavasarī. Ir jāmācās no Dāņiem, viņi to prot. Mums nav Ziemeļjūras tuvuma, bet mums ir daudz mežu un visādu krūmu, kā arī neizmantotu lauksaimniecības zemju. Tāpat Vācieši ir lieli speciālisti biogāzes ieguvē. Kamēr ES mums dod, ir jāņem. Bet ar līdzfinansējumu būtu jāpalīdz arī valstij. Un birokrātija ir jāsamazina līdz nepieciešamākajam minimumam un tikai. Tas viss ir iespējam, vajag tikai gribēt.

ATBILDĒT 8.septembris 2010 10:15

Jānis Pēc viņa izteikumiem tajā raidījumā gan palika iespaids, ka viņš Kuldīgā ir gandrīz vai otrs Lembergs. Arī alternatīvo katlu māju, vai iekārtu tur būvējot. Lembergam ir tikai biodīzeļa ražotne,bet tādas nav pat Ventspilī. Ar siļķu galvām biogāzes ražošanai nepietiekot.

ATBILDĒT 8.septembris 2010 10:19

ombros opis555
Lai ko arī kādreiz neteiktu Zalāns, viņš tāpat, kā pārējie "labie latvieši" ir Gazprom stipendiāts.

ATBILDĒT 8.septembris 2010 17:54

stratēģis Opis555,8.sep 10:15
Izskatās, ka mēs ar Jums esam bijuši Dānijā 90.gadu sākumā, lai iepazītos ar viņu pieredzi "Latvijas enrģētikas ekonomiskās pārstrukturēšanas programmas" sakarā. Tur mums bija iespēja uz vietas visā Dānijas teritorijā no Olborgas līdz Kopenhāgenai un citur iepazīties ar koģenerācijas stacijām, arī ar apkures sistēmām un patērētās siltumenerģijas uzskaiti!
Vēl Dāvja vadībā tajā pašā reizē otra grupa devās uz Holandi, lai tur iepazītos ar gāzes apgādes sistēmu, bet trešā - uz, liekas, uz Ziemeļīriju, lai izpētītu HES, kur amerikāņi pēc iekārtu nomaiņas samazināja tarifus.

ATBILDĒT 8.oktobris 2010 10:05

stratēģis ...turpinu. Dānijas visa teritorija noklāta ar koģenerācijas stacijām! Ja neticiet -aizbrauciet un palūkojiet, kas tur tagfad notiek!
Tātad Dānijā koģenerācijas stacijas iedala pēc jaudām 3grupās: lielās, vidējās un mazās. Savukārt to darbināšanai izmanto dabas gāzi, kuru pērk no Norvēģijas, biogāzi un biomasu-salmus, zāli, sienu.

ATBILDĒT 8.oktobris 2010 10:23

stratēģis ...turpinu!Par dabas gāzi - skaidrs. Kāpēc biogāzi un pārējo biomasu? Izrādās Dānijas likumdevējs pieņēma likumu par Dabas aizsardzību: laukus mēslot tikai ar izrūgušiem kūtsmēsliem, lai kultūraugus nepiesārņotu ar nezālēm u.tt.
Pats savām acīm visu to redzēju. Arī to, kā visas koģenerācijas stacijas, bez izņēmuma, strādā automātiskā režīmā, t.sk. ritmiski uz konveijera piegādājot siena un salmu precīza taisnstūra paralēlskaldņa formā sapresētus kūļus un sagatavjot tos sadedzināšānai.
Rezultāts: Godmanis tā arī neko no visa tā redzētā neieviesa. Žēl, ja šodien Rīgas Siltums var "lepoties" tikai ar trīs koģenerācijas stacijām un nupat laukos Dakāras motobraucējs ko izcīnija...

ATBILDĒT 8.oktobris 2010 10:24

Jānis Šādai AER ražošanai ir lielas priekšrocības. Nav garo augstsprieguma līniju, nav lieku apakšstaciju, kas viss paņem labu daļu enerģijas, tāpat tiek izmantoti vietējie atkritumi, tādi kā kūla, kura šeit ir īsta nelaime, tāpat salmi un arī tiek ievērojami uzlabota kūtsmēslu kvalitāte. Bez tam nekas arī nesmird. Tas viss pārvēršas siltumā un elektrībā. Kad vairs nav ko bāzt tajā krāsni, tad atgriež gāzi. Mums vēl ir arī daudz šķeldas, kuru tagad iepērk zviedri. Tātad gāzi vajadzētu mazāk. Sākums vienmēr ir grūts, pat liekas bezcerīgs. Tomēr vienu reizi tāpat to visu būs jāsāk darīt. Vēl pieliekam klāt vēju un sauli. Arī tie dotu savu daļu elektroenergijas. Nauda ir jāiegulda, tas tiesa, bet Krievijas gāze arī nav lēta. Un tad vēl iespēja to mums aizgriezt. Tāpēc ir jāaptur to TEC2/2 un tā nauda jāizmanto tiešām lietderīgi.

ATBILDĒT 8.oktobris 2010 17:15

Estipois Domājams arī valstij ir jāiesaistās ar investēšanu šai nozarē lai spētu kontrolēt šo enerģētikas nozari, kura bez šaubām ir perspektīva, taču pa galvu pa kaklu skrienot var trāpīt auzās. Piemēram, ja viena dienā teiksim tie paši "Gazprom" paņem un sabūvē šeit atjaunojamo resursu centrāles - mēs atkal būsim atkarīgi. Nevieniem privātam biznesmenim Latvijā arī nav tādu līdzekļu ko investēt - atliek vienīgi valsts vai valsts un privātais partneris. Kaut vai "Parex" naudu ieguldīt šai nozarē - tādejādi ieguldot gan ekonomikas sildišanā, gan energoresursu avotu diversificēšanā!

2 ATBILDES ATBILDĒT 7.septembris 2010 18:26

o_ja3_14 Kādas gan "centrāles" (izņemot lielās HESas, bet šai ziņā mūsu resursi jau ir izsmelti)ar iekšzemes enerģijas avotiem var uzbūvēt? Tur jau ir tas āķis, ka tie ir piemēroti izmantošanai neliela (vai galējā gadījumā - vidēja)apjoma spēkstacijās. Bez tam Gazproms vismaz līdz šim nav demonstrējis elastību, kā piemēram British Petroleum, nefosīlo enerģijas avotu apguvei. Tiesa, ir gan viena nozare, kuru varētu monopolizēt. Tās ir lielās vējfermas, it sevišķi offshore variantā, kurš agrāk vai vēlāk tiks apgūts arī pie mums. Tas, kā tās attīstīsies, ir atkarīgs no saimnieciskās politikas un ir jau visādas "sviras", kā to regulēt (ja tas būtu vajadzīgs).
Sava veida valsts investīcijas jau ir bijušas agrāk dubulttarifu formā mazajām HESām un vēja spēkstacijām.

ATBILDĒT 7.septembris 2010 21:36

Kristaps Freimanis =Nevieniem privātam biznesmenim Latvijā arī nav tādu līdzekļu ko investēt=
===
Šis gan ir greizi. Lielāki līdzekļi ir vajadzīgi megalomaniakāliem projektiem, piem., AES vai milzīga ogļu stacija. Sīkus var celt pamazām. Pieprasījums pēc jaudas jau arī aug pamazām, nevis tieši saistībā ar kāda milzīga TEC bloka palaišanu...
===
Tas, no kā ir jāizvairās, tiešām ir kārtējā čakarēšana kā saistībā ar sīkajām HES. Tāpat būtu jēdzīgi, ja to staciju īpašnieki būtu vietējie (pavisam vietējie, nevis "no Latvijas") un neveidotos kārtējā dažu draugu atbalsta shēma zem "energoneatkarības" karoga.

ATBILDĒT 8.septembris 2010 01:15

Dolārs Bez atomelektrostacijas mums neiztikt, ja tik ļoti vajag to energoneatkarību. Punkts.

Latvijai nav citu iespēju- saule mums ir par maz, lai masveidā ražotu solāro enerģiju. Vēji mums pašvaki un neregulāri, lai ražotu tā kā dāņi, holandieši vai briti. Paisums mums vispār parodija un pietiekami spēcīgi viļņi jūrā arī ir reti, lai jūra ražotu elektrību. Biomasa? Liecieties mierā- ar to nevar nodrošināt Latviju.

Uzceļ atomelektrostaciju, maksimāli visu pilsētu transportu laiž uz elektrības, attīsta iekšzemes elektrovilcienu tīklu u.tt. Pie labām jaudām un zemām cenām pat mājas var apsildīt. Elektriskajiem sildītājiem nav sliktāka siltumatdeve kā gāzes katliem. Un skat! I gāze mazak jāperk, i dīzeli mazāk vajag (uz sabiedriskā transporta rēķina).

5 ATBILDES ATBILDĒT 7.septembris 2010 18:39

Jānis Dāņi bez Ziemeļjūras vēja vēl arī visus pēdējos mēslus, pat salmus pārvērš siltumā un elektrībā. Un viņiem elektrību no malas vajaga maz, vai nemaz. Tikai tam vajaga naudu, lai to visu sabūvētu un iekustinātu. Tās pašas Dāņu cūku kūtis varētu ar elektrību apgādāt veselu ciemu, ja tas būtu izdevīgi. Mums uz lauka sapūst tūkstošiem tonnas kūlas, ja to nesadezina huligāni, tāpat ir visādi salmi un aizaugušas lauksaimniecības zemes. Atrunāties ar ekonomisku neizdevīgumu esam pratuši vienmēr, bet darīt negribam. Tas tomēr atslogotu gan mūsu spēkstacijas, gan arī mēs nezaudētu to pārvades līnijās. Un tas nav maz, varat man ticēt.

ATBILDĒT 7.septembris 2010 19:10

Kristaps Freimanis =Bez atomelektrostacijas mums neiztikt, ja tik ļoti vajag to energoneatkarību. Punkts.=
===
Neesi rads Punktiņai? Līdz šim esam iztikuši, un, kas svarīgāk, derētu ļoti dārgus (celtniecība un ekspluatācija) un tāpēc būtībā importētus resursus izmantot tad, kad visi pārējie ir izsmelti. Kāpēc maksāt prom naudu?
===
=gan arī mēs nezaudētu to pārvades līnijās=
===
Lielākie zaudējumi jau laikam ir kurināmā transports līdz stacijai.

ATBILDĒT 8.septembris 2010 01:20

Dolārs @Kristaps Freimanis

Līdz šim esam iztikuši
Esam iztikusi, jo neesam bijuši enerģētiski neatkarīgi. Tāpēc jau rakstu, ja gribam tādi būt. Esošā valdība grib. Nāks krievi ar ašistiem- tie negribēs un sekojoši arī atomelektrostaciju nevajadzēs. Tā jau mums visu laiku- katra valdība dragā citā virzienā un rezultātā mēs kā tādi cāļi- esam iekakājuši visās galošās pa biškai, bet nevienas tā kārtīgi līdz malām pilnas nav.

ATBILDĒT 8.septembris 2010 08:49

Kristaps Freimanis Un "neatkarīgi" mēs kļūsim pērkot urānu no Krievijas, nevis dedzinot koksnes atkritumus vai no organiskiem atritumiem iegūtu metānu... Tāpat AES prasa milzīgus ieguldījumus un uzreiz, iepriekš apskatītie varianti nozīmē pakāpeniskus iegldījumus un pakāpenisku jaudas palielināšanu. Kāpēc maksāt naudu projām, kamēr nav izmantots viss, kas ir pieejams uz vietas? Par sauli arī Tev nav gluži taisnība.
=
Galvenais, ir bišķi jāpadomā no cita punkta - nevis 1 milzīgs dajebkas, kas būtībā ir importa pasākums, bet daudzi sīki. Pirmējais ir pilnīgs imports + arī naudas koncentrēšana pārlieku nelielā roķeļu daudzumā, kas mūsu apstākļos jau ir pierādījies kā ceļš uz ofšoru (LK, VN, u.c.) vai jocīgām shēmām, otrs variants ne tikai izmanto vietējos resursus, bet jau tapšanas laikā nodrošina labāku naudas sadali "reģionos" - sīki projekti, kur var piedalīties relatīvi sīki vietējie, nerunājot par vēlākiem bonusiem, kas izriet no kāda bariņa pastāvīgu darbavietu "žagaru lasītājiem".

ATBILDĒT 8.septembris 2010 09:35

stratēģis Kristapam Freimanim, 8.sept.01:20
Ne tālāk par 100km!

ATBILDĒT 8.oktobris 2010 09:41

bimbo1 "Kampars uzsvēra, ka grozījumi noteikumos ir ekonomiski pamatoti, jo mazina Latvijas atkarību no Krievijas gāzes piegādātāja." Vai šāds apgalvojums par ekonomiku nav Kampara demagoģijas kārtējā paraugstunda? Toč stulbs!

-7

ATBILDĒT 8.septembris 2010 08:38

bimbo1 krīzes apstākļos ar politiskiem lēmumiem uz iedzīvotāju pleciem vēl uzkrauj papildus nastu. Ne jau šodien mainīsies alternatīvo enerģiju pielietošana.

-5

1 ATBILDE ATBILDĒT 8.septembris 2010 08:43

Kristaps Freimanis Nu, vispār jau džekiem pirmais kaut cik tālredzīgais lēmums, pārējie vairāk bija tāda ugunsdzēsēju fiška, reizēm savārot ziepes (aka ar pensiju apgraizīšanu strādājošiem).

ATBILDĒT 8.septembris 2010 08:49

veceko4 Savicka kungs no Iteras arī baida, ka gāzes cena tikai kāps, tādēļ Kampara ieteikums ir ļoti loģisks.

+13

ATBILDĒT 8.septembris 2010 08:44