IR

Vaards Asfalta klājumam nav nozīmes ja ir sabrucis ceļa pamats. Tas ir mīksts un mīcās kā plastilīns, jo tas tāds ir pēc būtības. Izbrauc cauri Baltezeram - satiksme liela, ceļš uzbūvēts jau vairāk kā 7 vai 8 gadus atpakaļ. Stāv kā jauns. Un arī šis ceļš tika būvēts pēc vidēji minimālām prasībām - tam nav ar betonu pastiprināts pamats, tam ir minimāls šķembu nesošais slānis, salturīgais slānis un arī trīs asfalta kārtas nav nebūt optimālākais risinājums, bet gan budžeta variants tāda tipa un intensitātes ceļam.

Par Secinājumu. Šodienas ceļu būvnieki piemaksā par strādāšanu. Jo darba visiem nepietiek - strādā tikai tie, kam ir savas rūpnīcas, karjeri un tehnika. Jo uz šiem komponentiem var tāmē ielikt 0. Tādejādi tāme sanāk 30 miljoni, nevis 55.

Sistēma nav sapujusi no iekšienes. Sistēma vienkārši nekad vēl nav bijusi.

Ir bijuši visādi Šlesera solījumi, visur izbazūnēti attīstības plāni uz kuriem tauta pavilkās un sapirka pēdējā modes kliedziena asfaltbetona rūpnīcas.

Nasing spešal! Pēc Tevis teiktā sanāk, ka
1) ceļu būves tāmes Latvijā ir mazas;
2) ceļi ir kvalitatīvāki nekā to paredz projekts;
3) būvnieki iegulda savus līdzekļus ceļu būvēšanā

Tomēr realitāte liecina par pretējo:
1) ceļu būves tāmes ir augstākas nekā kaimiņvalstīs un Rietumvalstīs, kur piem. darbaspēka izmaksas ir vairākas reizes lielākas
2) lielākā daļa ceļu ir jālabo jau pēc 2-3 gadu lietošanas
3) daudzu būvnieku peļņa treknajos gados bija 20-50% no apgrozījuma, kas skaitās anormāli augsta peļņa, kas normālās valstīs ir iespējama tikai augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju uzņēmumos nevis tik klasiskā nozarē kā būvniecība, kur 5-15% ir jau labs rezultāts

klusais Es pavisam nesen uzdūros presē cipariem - runa bija līdz pat 50% dārgākiem ceļiem. Slinkums meklēt kur, bet to, ka bija atceros noteikti. Pats kādreiz mēģināju salīdzināt izmaksas ceļu posmiem , bet kad iebūros kopējās tāmēs , tad sapratu ,ka tur ko var saprast tikai speciālists, bet datus var dabūt pie Eiropas Kohēzijas fondu līdzekļu izmantošanas - es toreiz arī Lietuviešu mājas lapu atradu , tur var to izčekot.

klusais Tur jau tas sāls, ka pārbraucot robežu kā dienvidu tā ziemeļu virzienā nez kapēc rodas asociācijas , ka tur ceļi labāki. Nu neiet tas man kopā ar to ,ka pie mums tie ir dārgāki.

klusais Mēs jau te par izmaksām runājām tā kā. Neviens jau nesaka,ka ceļinieki nemāk būvēt. Runa ir par attiecību - cena/kvalitāte.

klusais Varbūt braucot pa ceļiem ar tā var nospiest Refresh pogu ? Pastāsti kā to izdarīt Latvijā , būšu ļoti pateicīgs.

klusais Izlasīju , plus mīnuss jau bija dzirdēts šis stāsts. Bet runājot par plāniem - skaidrs, ka uzsvars tika likts uz fondu apguvi. Kaut gan no otras puses - man pašam ir autotransports ( smagais spectransports ) un klienti ir arī būvnieki , daudzus zinu vēl no 90.gadu sākuma - ko gribu teikt - tehniku arī var pirkt dažādi - laužoties ar galvu sienā visu pirkt jaunu, ņemt kredītus un maksāt procentus , bet tad ,kad aiziet kaut kas ciet krist bezdibenī, ir arī cits ceļš - būt pieticīgākiem ... Piemēra pēc atceros - pagajušogad man paziņa palīdzēja nofīrēt uz Dāniju aptuveni 50 pašizgāzējus , praktiski jaunus pa puscenu , ko bija atņēmusi banka . Vajadzēja 50 jaunas mašīnas, bet varbūt to pašu apjomu var izstrādāt nopērkot 4-5 gadus vecas mašīnas maksājot par to 40% no jaunas cenas un tādejādi ekonomējot naudu.

Vaards "tagad priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros ņemtu un nosviestu visu Latvijas Valsts ceļu vadību"

Latvijas patriotiskais komunistu gars vienmēr dzīvs! LVC vadība knapi gadu strādā - es arī piekrītu, davai, mētājam šos reizi ceturksnī! Ir reālas cerības, ka tur kāds ahūni iebrauks tēmā ar laiku. :)

Reinis Ir kautkādas pašsaprotamas lietas, ko nevienā privātajā struktūrā nepaciesiestu, kaut jel vadība būtu strādājusi tikai mēnesi.
Ja padotais uz klajām norādēm par savu neizdarību atļaujas nevis atzīt kļūdas un tās labot, bet gan, atvainojos, spļaut acīs un apgalvot, ka viss ir kārtībā - daru visu labi, tad iznākums praktiski vienmēr ir likumsakarīgs. Un tā ir normāla kapitālisma prakse!
Tā kā komunisms ir drīzāk nebeidzama tolerance pret pašapmierinātiem tukšpauriem, nevis laicīga atkratīšanās no tādiem.

Vaards Parametrus noteikt var, bet nav zināms, kas tika prasīts LVC līgumā. Visdrīzāk tika prasītas konkrētas īpašības - tipa receptē izstrādātajam paraugam tāda un tāda noturība sliežu testā. Šo testu NEVAR atkārtot no asfalta izurbtam apakšķārtas asfaltam - to paraugu vairs NEVAR uzsildīt un izveidot tādu kā vajag iekārtai - veltņošanas procesā tas jau ir mainījis īpašības. Visai līdzīgi kā ar betona gabalu - ja tas ir sacietējis, aizmirstam.

Tomēr piezīmēšu, LVC laboratorija šādas pārbaudes veic - tiek izurbts stipri lielāka radiusa paraugs un testu veic tam, sānu malas apzāģējot (reāli tiek bojāts uzbūvētais asfalts - bedre tur garantēta). Lai gan šādā gadījumā žurnālisti no prieka berzēs rokas vēl vairāk!!! Piemēram, paraugs neiztur testu - ko tālāk? Testu neviens neatzīst, jo ir ļoti daudz faktori, kuru dēļ rezultāts apstrīdams. Tiesā būvnieku iesniegt nevar, tas izlocīsies. Plebeju pūlis auros par korupciju, tirāža un apmeklējums aug uz urrā! Visi laimīgi.

klusais JAutājums - vai tā ir taisnība , ka gadus 3-4 atpakaļ pie mums ceļu 1 km izmaksa bija 20-40% augstāka kā kaimiņiem?

Vaards > izmaksa bija 20-40% augstāka kā kaimiņiem?

Pieņemu, ka taisnība.
Tam ir vairāki pašsaprotami iemesli. Un vēl kaudze ar unikāli interesantiem, kur vesels daudzlapu raksts sanāktu.

Celtniecības buma dēļ ceļu būvē nevarēja atrast strādniekus, attiecīgi algas tie saņēma labākas, nekā vadošie darbinieki (tur tāmētāji, dažādi inženierīši, laboratoriju darbinieki u.t.t).

Pārspīlētas prasības. Ap to laiku bija Leminkainen Latvija tāds kā kompetences paraugs un bija ietekmējuši/izstrādājuši "Speciālās specifikācijas" - prasību un standartu apkopojums par visādiem ceļu būves jautājumiem. Šie viltnieki bija palīdzējuši tās prasības LVC izveidot tik stingras, ka beigās paši arī iekrita - neviens nevarēja pēc tām uzbūvēt. Faktiski impportējot granīta šķembas no norvēģijas, tām bija vismaz divi parametri, kuru dēļ tās nevarēja pielietot Latvijā. Norvēģi var no tā granīta būvēt, latviešiem nebij labs ;-) u.t.t.

klusais Divi momentiņi - ja par saukto pīrāgu , tad pieļauju ,ka igauņiem ir varbūt vieglāk , jo pamatne akmeņaināka , bet kas ar lietuviešiem? Nepateikšu konkrēti posmus , bet Latvijā ir vietas , kur jaunbūvētajos ceļos ir jau risas - tas man nekādi neiet kopā ar praktiski vienādo ekonomisko līmeni to būvēšanas laikā ar kaimiņiem un attiecību cena/kvalitāte. Es te atļautos aizdomāties tomēr virzienā misters 20% un ceļinieku šefu apetīte.
Otrs moments - pieturas - nu kaut vai Brīvības iela pie Tallinas ielas - kādam tad spiedienam ir projektēts asfalts , ja sabiedriskais transports var sadzīt tādas rises? Smagajam manuprāt tur liegts braukt , bet cik tad sver teiksim autobuss , kaut pielādēts pilns ar cilvēkiem ? Cik ir spiediens uz ass?

klusais Parastais - un mulsinoša ir arī informācija par cenu - es saprotu, ka , ja Latvijā ceļi izmaksātu lētāk, bet ....

klusais 2X pārkarautāki - ? Esi redzējis sodus par pārsvariem? Esi redzējis svarus uz ceļiem?

Vaards 2X pārkarautāki?

Jā, pēdējos gados tas vairs tā nenotiek. Laikam. Vismaz ceļu būvētāju fūres cenšas vairs nepārkraut. Nezinu kā ar pārējiem. Sodus zinu. :)

Vaards Parastais, muļķības.