IR

Rāvis: būvniecības nākotnes perspektīvas drūmas 28

Valsts pasūtinājumu izpildes līderuzņēmuma īpašnieks žēlojas par izdzīvošanas cīņu
Ravis_pll_ekisslesulm_kasparskrafts_f64-media_large
0 Guntis Rāvis (2.no labās) ar domubiedriem kustības ''Par labu Latviju'' dibināšanas pasākumā. Autors: Kaspars Krafts, F64
5.septembris 2010 12:11

Krīze būvniecības nozarē ir ļoti dziļa, un arī nozares nākotnes perspektīvas ir visai pesimistiskas, jo Latvijā nav priekšnoteikumu, kas varētu veicināt nozares attīstību, intervijā biznesa portālam Nozare.lv paudis pēdējās destmitgades valsts pasūtījumu izpildes līderuzņēmuma SIA "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, viens no kustības ''Par labu Latviju'' dibinātājiem.

Negodīgā konkurence nozarē ir kļuvusi ļoti asa, iepriekšējos gados tādas nebija, uzskata uzņēmējs. "Krīze nozarē ir ļoti liela. Notiek būvnieku cīņa par izdzīvošanu, ļoti bieži ar neatļautām metodēm," saka Rāvis, norādot, ka tiek mēģināts ietaupīt uz kvalitātes rēķina. Nelielās kompānijās netiekot maksāti visi nodokļi, tās strādājot pelēkajā zonā.

Rāvis domā, ka Latvijā būvnieki ir nostādīti ''absolūti diskriminējošā situācijā'', salīdzinot ar pārējo Eiropu, jo citur valdības silda ekonomiku, investējot infrastruktūras objektos – ceļos, dzelzceļos, tiltos. ''Latvijā to nedara, un tas ir milzīgs trieciens nozarei un ekonomikai kopumā," apgalvo Rāvis. Jāpiebilst gan, ka valsts finansējums infrastruktūras objektiem nav apturēts, bet vienīgi samazināts krīzes laikā, toties joprojām to var iegūt pašvaldības Eiropas fondu programmās.

Kā otru iemeslu, kas kavē nozares attīstību, Rāvis min publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu apturēšanu Latvijā, kas citur Eiropā ir atļauti. Jāatgādina, ka viens no iemesliem PPP apturēšanai pēc starptautisko aizdevēju prasības bija Dienvidu tilta projekta necaurspīdīgais un apzināti sadārdzinātais finansējuma veids un īstenošana. ''Skonto būve'' ir viens no galvenajiem projektā iesaistītajiem uzņēmumiem.

"Nākotnē veiksies tiem lielajiem uzņēmumiem, kas būs ieguvuši darbu lielajos starptautiskajos tenderos, bet arī tas nedos uzņēmumiem nekādu attīstības iespēju, tas dos tikai iespēju izdzīvot,'' vērtē Rāvis. Jau pašlaik katru mēnesi bankrotējot līdz pat 200 nelielajiem būvniecības uzņēmumiem, ja tā turpināsies, tad arī no lielajiem palikšot labi ja puse.

SIA "Skonto būve" darbību sāka 1995.gadā un ir viens no lielākajiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Pēdējā desmitgadē tas ir nozares valsts un pašvaldību pasūtinājumu līderis. Pēc avīzes ''Diena'' iepriekš izpētītā, dažos gados ''Skonto būve'' strādāja tikai par nodokļu maksātāju naudu pasūtinātos objektos.

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

andrejs_gr Jā, drūmas. Sevišķi dažiem...tiem, kuri netiks vairs pie trekniem valsts un pašvaldību pasūtījumiem caur saviem poltiskajiem aizbildņiem. Bet strādāt godīgas un asas tirgus konkureneces apstākļos - jā, tas jau ir pavisam kas cits...
 +15  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  5.septembris 2010 13:08
Plus_opinionpecisk Man patīk, ka uzsvars ir nevis uz to, ka ir pelēkā zona, ko vajadzētu apkarot, bet ka valsts nekruķī šiem valsts vampīriem asinis, t.i. naudu. Pieraduši dzīvot kā nieres taukos.
 +11  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  5.septembris 2010 12:19
Bronks Varētu tagad pakomentēt kāds no mazajiem uzņēmumiem, ko par to domā:) Cik atceros tādi kā Skonto RBS/SKALS MERKS pat paši nealgoja savus celtniekus, lielāko tiesu strādāja apakšuzņēmumi. Visa darbība bija uz pasūtījumu iegūšanu, uzvaru konkursos un naudas skaitīšanu:) Tas ir tikai mans viedoklis, iespējams es smagi maldos:)
 +10  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  5.septembris 2010 12:43

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →