IR

Kā jau varēja paredzēt, Andris Šķēle neizmantoja iespēju Imanta Parādnieka pirmsvēlēšanu šovu pārvērst par savu. Turklāt varētu pat teikt, ka LNT rīkoto Zemgales vēlēšanu apgabala sarakstu līderu debašu laikā spontāni dzimusī ideja par pārbaudi ar melu detektoru drīzāk pieder Šķēlem pašam, un nevis Parādniekam.

Jo Parādnieks tikai izrunājās – cilvēki netic jums, gribētos jums noticēt, ejam uz melu detektoru! Var jau, piemēram, stāvēt uz mājas jumta un klaigāt – leksim lejā, leksim lejā, taču kaut cik reāli par lekšanu ir jāsāk domāt tad, kad otrs pasaka – labi, leksim!

Šķēle atbildēja – “kaut rīt”, “jebkuru jautājumu, kuru jūs vēlaties manā un savā dzīvē konfrontēt, esmu gatavs ar jums to darīt”. Un tādejādi radīja, jā, Parādnieka pirmsvēlēšanu šovu un tai pat laikā sev unikālu iespēju ne tikai atņemt Parādniekam šovu, bet arī pierādīt to, ko cilvēkiem Latvijā, iespējams, nepierādīs pat ne tagadnes un nākotnes tiesu spriedumi – Šķēles patieso un nesavtīgo rūpi par Latviju un tās iedzīvotājiem jeb, citiem vārdiem sakot, ka Šķēle līdz šim nav melojis un nemelo vēl joprojām.

Jā, protams, pārbaude ar melu detektoru kā vēlētāju uzticības iegūšanas vai zaudēšanas metode vismaz nedaudz izklausās pēc bērnu vai pusaudžu cienīgas nodarbes. Taču nav jau gluži tā, ka Šķēle pirms vēlēšanām nekad nebūtu nodarbojies ar kaut ko bērnišķīgu – vienreiz, piemēram, viņš akmentiņus jūrā meta. Un tas bija nofilmēts un tika rādīts televīzijā.

Taču, tā kā Andris Šķēle ir atteicies “iziet pārbaudi ar melu detektoru ar mērķi apliecināt Latvijai savu patiesumu un uzticamību” (no Imanta Parādnieka aicinājuma Andrim Šķēlem izvēlēties piemērotu laiku pārbaudei), viņš ir iekritis slazdā (turklāt, paša izliktā) divreiz jeb divreiz izgāzies. Jo tagad sanāk, ka Šķēle, protams, kļūdījās pirmoreiz, piekrizdams “kaut rīt” konfrontēt ar melu detektora palīdzību jebkuru jautājumu. Un otro reizi, atteikdamies pārbaudīt “savu patiesumu un uzticamību”.

Varbūt Šķēle tagad izmantos arī iespēju kļūdīties trešoreiz un mēģinās pierādīt, ka pirmās kļūdas, t.i., viņa piekrišanas nemaz nav bijis, un tāpēc nav bijis arī otrās. Ņemties jau tagad var visādi – ka viņš nav domājis to, kas skanēja, vai nav skanējis tas, ko viņš ir domājis, proti, ka viņš ir pārprasts. Šai ziņā par hrestomātiju ir kļuvusi Šķēles attaisnošanās saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietu: “Es, protams, neesmu nekāds krievu valodas skolotājs, bet, cik mans zināms, krievu valodā ar vārdu "I" teikumi parasti nesākas. Un vārdi "vzjal i kinul" drīzāk tulkojami kā izteiciens – "ņēma un nodeva". Tikpat labi var teikt – "ņēma un pagrūda", "ņēma un apgāzās", "ņēma un piedzērās".

Taču šoreiz te nav tiesa ar piesaistītiem fonoskopijas ekspertiem – te ir sabiedrības viedoklis pirms vēlēšanām, turklāt tieši Zemgales apgabalā, kur Šķēle ''Par labu Latviju'' sarakstā kandidē ar pirmo numuru. Cilvēki aplaudēja – un laikam jau gan tie, kas bija par, gan pret Šķēli, jo viennozīmīgi uztvēra to, ka viņš ir atbildējis pozitīvi uz Parādnieka jautājumu par piedalīšanos pārbaudē ar melu detektoru. Tie, kas neredzēja tiešraidi, protams, ir paspējuši noskatīties ''You Tube'' video.

Tā vien šķiet, ka Šķēle tik tiešām jau sāk kļūdīties arī trešo reizi. Savu atsacīšanos no Imanta Parādnieka piedāvātās pārbaudes ar melu detektoru Šķēle (viņa vārdā to izplatījis Tautas partijas publisko attiecību konsultants Romāns Meļņiks) ir nosaucis “Skaidra atbilde ākstam”, ar ko ne vien devis bērnišķīgi tiešu atbildi, ka baidās par to, ka var tikt pieķerts melos, bet arī paziņojis, ka arī sevis sarunāto priekšvēlēšanu debatēs uztver kā ākstīšanos. Turklāt Meļņiks skaidro, ka Šķēle regulāri tiekas ar vēlētājiem, tieši un nepastarpināti izskaidrojot savu pozīciju visos jautājumos. Tātad – turpina ākstīšanos.

Tā kā melu detektora pārbaude ir izpalikusi, šo ākstīšanos atliek vien vēlētājiem analizēt pašiem. Piemēram, lūk, kā Šķēle Diena.lv aprakstīja Parādnieka aicinājuma saņemšanu: "Parādnieka kungs pienāca pie manis nosvīdušu pieri, un ir skaidrs, ka tā ir priekšvēlēšanu ņemšanās, kas no manas puses netiks atbalstīta.”

Loģiski domājot, tas, ka Parādnieka kungam bija nosvīdusi piere, nav nekas šausmīgs vai slikts – varbūt viņam bija karsti, varbūt paaugstināta temperatūra, varbūt, jā, viņš bija uztraucies. Nu un? Par to, ka tā un daudz kas cits ir “priekšvēlēšanu ņemšanās”, cilvēki taču nešaubās. Tāpat kā par to, ka šajā konkrētajā “ņēmienā” ar melu detektoru Šķēle ir zaudējis. Starp citu, bērnudārzā uz mēģinājumu aizvainot (kur nu vēl pazemot, ko, manuprāt, nereti ar saviem apzīmējumiem cenšas panākt Šķēle) mēdz atbildēt ar “pats tāds”. Un šis Latvijā nu noteikti ir laiks, kad visi “lielākie kretīni”, “sabrauktie ezīši” un “āksti” nāk devējam atpakaļ.