IR

Pēc analogās apraides atslēgšanas bez iespējas skatīties Latvijas nacionālos televīzijas kanālus joprojām ir palikuši 30 000 ar televizoru aprīkotu mājsaimniecību, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījuma rezultāti, vēsta Nozare.lv.

Mediju eksperts Normunds Dimants šo situāciju dēvē par noteiktas sabiedrības daļas informatīvo blokādi un uzsver, ka tā jārisina Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Vairākums mājsaimniecību, kas palikušas bez nacionālajiem kanāliem, televīziju neizmanto vispār, bet otra puse uztver kādu no kaimiņvalstu analogajā virszemes apraidē raidītajām programmām, secināts "TNS Latvia" mediju pētījumā.

Apmēram puse Latvijas mājsaimniecību, kurās ir vismaz viens televizors, ir aprīkotas ar dekoderi digitālā televīzijas signāla uztveršanai. Tā ir gan digitālā virszemes televīzija, gan interaktīvā interneta protokola televīzija (IPTV), gan digitālā satelīttelevīzija, gan digitālā kabeļtelevīzija.

Dimants intervijā Latvijas Radio uzsver, ka šādā situācijā Latvijas iedzīvotājus novedusi līdz šim īstenotā politika, kas izslēgusi sabiedrības trūcīgāko daļu no politiski demokrātiskā procesa, liedzot tai plašo TV informācijas lauku. Viņš norāda, ka par šo jomu politiski atbildīgajai NEPLP jārod risinājums, kā šos cilvēkus neatgrūst, jo – ja viņi nevar atļauties televīziju, tad, visticamāk, viņiem nav pieejams arī internets.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir priekšgalā digitālā televīzijas signāla izmantošanā – Igaunijā digitālo televīziju skatās apmēram 40% mājsaimniecību, Lietuvā – 20%, informē "TNS Latvia". Pētījums veikts, aptaujājot 6000 mājsaimniecību gadā, lai noskaidrotu to televizoru tehnisko aprīkojumu.