IR

Pēdējā gada laikā 238 000 zviedru ir izmantojuši īpašu nodokļu atlaidi. Ja kāds uzkopj tavu māju vai palīdz remontdarbos, tad pusi no strādniekiem samaksātā var saņemt atpakaļ. 2006.gada Riksdāga vēlēšanās labējo partiju alianse solīja ieviest šo nodokļu atlaidi un apgalvoja, ka tādā veidā cīnīsies pret aplokšņu algām, tajā pašā laikā uzlabojot zviedru ģimeņu kvalitāti. Zviedrijas Televīzijas pētnieciskais raidījums "Uppdrag Granskning" parādījis šīs politikas ēnas pusi. Kamēr zviedru dzīve kļūst ērtāka, citu valstu iedzīvotāji pamet savus bērnus, lai dotos pelnīt naudu. To skaitā – arī latvieši.

Biruta Poliņa tīra bagāto zviedru lepnās villas Stokholmā jau gadu. Savus bērnus – septiņpadsmitgadīgo Renāti un divpadsmitgadīgo Alenu – viņa šajā laikā ir satikusi tikai divas reizes. TV žurnālisti apciemo Alenu Mātes dienā. Citi bērni ir skolā kopā ar vecākiem, taču mazajam puisēnam tur nav ko darīt. Māmiņa taču ir otrā Baltijas jūras pusē. Tāpēc Alens palicis mājās kopā ar vecvecākiem. Intervijas laikā viņš pēkšņi sabrūk un asaru dēļ vairs nevar parunāt.

Tā ir ar lielāko daļu raidījumā rādītajiem latviešu viesstrādniekiem un viņu bērniem. Asaras birst, cilvēki slēpj sejas plaukstās. Abās Baltijas jūras puses vienlaicīgi filmētas mātes un bērna telefonsarunas rada teju sirreālu sajūtu – modernās telekomunikācijas ļauj sarunāties, taču ne būt līdzās. Tikmēr vairākas zviedru ģimenes idilliskā noskaņā TV kameras priekšā stāsta par to, cik ērti esot viesstrādnieku pakalpojumi. Kāds iztīra tavu māju, un tu vēl par to saņem nodokļu atlaidi! „Tagad mums ir vairāk laika, ko pavadīt kopā ar bērniem,” atzīst zviedru māmiņa. „Es varu, piemēram, ar savām atvasēm pavizināties uz kvadricikla,” piebilst zviedru tētis.

Tikmēr Vaira, kura apkalpo šādas ģimenes, atzīst, ka bieži jūtoties dusmīga – viņai „nav tiesību būt kopā ar saviem bērniem”. Latvijā viņa strādājusi par bibliotekāri, taču, iestājoties krīzei, kļuvis grūti apgādāt bērnus ar visu nepieciešamo. Zviedrijā viņa saņem trīsreiz lielāku algu, strādājot par apkopēju. Kopā ar viņu dzīvo un strādā arī māsa Aira. Arī viņas bērni palikuši Latvijā.

Vai tas ir to vērts? Cik tad īsti viņas saņem? Vidējā alga mēnesī šādiem zviedru māju uzkopējiem ir 10 000 kronu jeb ap 760 latu. Taču no tā vēl jāatskaita aptuveni 150 lati par dzīvesvietu. Un jā, šajā darba samaksā ietilpst arī virsstundas, tāpat netiek maksāta kompensācija par izdevumiem pārtikai. Nesen klienti pieprasījuši arī atcelt viesstrādniekiem iespēju reizi trīs mēnešos doties nedēļu ilgā neapmaksātā (!) atvaļinājuma. Pēc trim brīdinājumiem cilvēku var vienkārši atlaist no darba. Latvijā šādas detaļas varbūt nevienam nešķiet dīvainas, taču zviedru žurnālistiem tas, kā rādās, bija pārsteigums. Summa, kas paliek viesstrādnieku rīcībā, ir salīdzināma ar mūsu ziemeļu kaimiņvalsts augstskolu studentu stipendiju.

Atšķirības ienākumos raidījumā tiek atspoguļotas visā „krāšņumā”. Kamēr turīgās zviedru ģimenes dzīvo modernās, labiekārtotās villās, Latvijā atstātie viesstrādnieku bērni kopā ar vecvecākiem vai citiem radiem mitinās pusizremontētās lauku mājās vai noplukušās daudzdzīvokļu ēkās. Tieši tāpēc Zviedrijas kreisā spārna partijas konsekventi iestājas pret nodokļu atlaidēm par šādiem pakalpojumiem – viņuprāt, nav taisnīgi, ka bagāto dzīve tiek atvieglota uz mazturīgo rēķina. Kalpoņu atlaide - tā kritiķi sauc labējās valdības jaunieviesumu.

Taču runa nav tikai par politiski ideoloģisku kritiku. Runa ir par bērniem, viņu dzīvi, labklājību un tiesībām. Kā raidījumā norāda organizācijas „Glābiet bērnus” psihologs Ulofs Rīsbergs, Eiropā aug tā saukto eirobāreņu (euroorphans) skaits. Tie ir bērni, kuru vecāki uz ilgu laiku devušies pāri robežām, lai pelnītu iztiku. „Tā ir traģēdija. Runa ir par ārkārtīgi daudziem bērniem. Šie bērni tiek pievilti un pamesti, bet viņu vecākiem nav citas izvēles,” atzīst Rīsbergs. Neviens tā īsti nezina, cik ir šādu bērnu Eiropā vai cik viņu vecāku strādā Zviedrijā. Taču tendence ir skaidra. Pamestie bērni ir tādās valstīs kā Latvija, Polija un Rumānija. Vecāki devušies uz tādām labklājības valstīm kā Zviedrija.

Var vaicāt, vai šāds raidījums uzrunās Zviedrijas iedzīvotājus un liks viņiem vairāk domāt par to, kas un kādos apstākļos tīra viņu mājas, cik tas ir ētiski un taisnīgi. Domāju, daudziem zviedriem šis raidījums atgādinās viņu pazīstamā režisora Lukasa Mūdisona filmu „Mamuts” . Tajā stāstīts par bagātas ģimenes un viņu bērna aukles, filipīnietes, sarežģītajiem likteņiem. Tikai Uppdrag Granskning raidījumā viss ir pa īstam. Un pamestie bērni nav tālu prom Filipīnās, bet gan tepat vien, otrpus Baltijas jūrai.