ir - Nocietinātas muižas un daži dīvaiņi

Nocietinātas muižas un daži dīvaiņi

1 2

Viedokļi

dzeris49 Te nav minēta tāda problēma, kā alkoholisms.
īstenībā, tā arī laukos ir liela nelaime.
Dažam pašvaldība gatava gan zemni apstrādāt, gan sēkls kartupeļus iedod, bet, viņš tāpat tos kartupeļus neiestāda.
Tos lopus, kādu govi, pāris cūkas, arī turēt vairs nav izdevīgi, kā man saka lauku radi, izbarot sanākot dārgāk un prasot tik daudz darba, ka neesot, gandrīz, vērts.
Vēl turot tikai tie, kam esot veselība un dzīvesveids to vienu govi un kādu cūku.
Kad nododot kādu bullēnu vai cūku, pietiek tik daudz, ka samaksāt par zemes apstrādāšanuun vēl kādiem sīkumiem.
Laikam jau naturalām saimniecībām jāiznīkst, neko nevar darīt.
Tiešām paliks tikai lielsaimniecības un daži dīvaiņi, kam tas ir vienīgais pieņemamais dzīvesveids.

+12

2 ATBILDES ATBILDĒT 2.septembris 2010 20:09

Zane piekrītu, un tā daļa, kas ar to sirgst arī neko negrib darīt, pat tad, ja kaimiņš piedāvā padarīt kādu darbiņu par nelielu samaksu...ir gadījies gan pašai, gan no citiem dzirdēt, kā tiek piedāvāts darbiņš un samaksa, piem., 10Ls, ta viņš labāk sēdēs mājās, dzers un gaidīs pabalstus, kā pacels savu pa*aļu, lai nopelnītu to naudiņu.
žēl skatīties uz čīkstētājiem, kad to vien gaida, kā pabalstus, bet paši neko negrib darīt.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 12:09

Jana Vagulāne viena no lauku problēmām ir sociālā neaizsargātība,jo tā pati simlatnieku programma ir reāli domāta tiem kas dzīvo pagasta centrā, piem es dzīvoju 17 km no pagasta centra un 5km no autobusa pieturas un saprotu ka reāli pa dubļos izškīdušu vai ziemā slidenu vai aizputinātu ceļuu katru dienu nespēšu izstaigāt līdz autobusam lai strādātu simtlatniekos,celtos no rīta 4,30 un mājas nokļūtu 19 ,jo tāda ir autobusu satiksme,es pat nevaru piereģistrēties bezdarbniekos un saņemt trūcīgā statusu, jo lai aizbrauktu uz novada centru obligātās divas reizes mēmesī man gadā jāiztērē 44 lati,bet es vispār saņemu gadā 150 latu no lauku atbalsta dienesta par savas privātzemes uzturēšanu kārtībā.Ideāls risinājums protams būtu darbs caur internetu, bet laikam Latvijā uz to būs ilgi jāgaida.

ATBILDĒT 4.septembris 2010 22:08

crazymf loks noslēdzies- būs atkal muižnieki un dzimtļaudis, tikai citā kvalitātē...

2 ATBILDES ATBILDĒT 2.septembris 2010 20:51

resnais Sabiedriskā iekārta, par kuŗu "žvankstēju" jau pirms gadiem 10mit (draugi apliecinās). Postindustriālās verdzības laikmets.

ATBILDĒT 17.septembris 2010 23:50

resnais kāds pārticis Latgales zemnieks, atbildīgs un dzīvesgudrs cilvēks: „Lai ir blakus cilvēks, kas ir paēdis un kas ir apmierināts ar dzīvi”.
=============
Dīvaini - apmēram tā man pirms 26 gadiem teica kāds Latgales zemnieks, manuprāt ļoti, atbildīgs un dzīvesgudrs cilvēks - Jānis Kukuļs (lai Dieva želastība viņam un viegla smilts), tikai tieši neuzsverot vārdu "blakus".

Latvijas patriots, un aizgāja citā saulē laikā, kad sapņa un cerības drumslas Latvijas atgūšanai sāka materializēties.

ATBILDĒT 18.septembris 2010 00:20

edge_indran ''Totāla prātu aptumšošanās ēra'' - tā redzot šodienas sekas 1990-o gadu notikumus (t.s.šoka terapijas reformas) Krievijā raksturoja sociologs, filosofs, rakstnieks Aleksandrs Zinovjevs. A.Zobenas raksts kārtējo reizi apstiprina arī domātāja A.Zinovjeva izteiktās prognozes par šāda bēdīga scenārija neizbēgamību post-padomju valstīs.Viņa pēdējā socioloģiskajā romāna 'Krievijas traģēdija/РУССКАЯ ТРАГЕДИЯ (ГИБЕЛЬ УТОПИИ)' notikušais spilgti atspoguļots. Arī pilsētniekiem, kas līdzīgi kā 'Dzeris49' iedomājās, ka ''Tiešām paliks tikai....'' bēdīgā situācija tikai Latvijas laukos, bet pilsētniekus globalizācijas ''sērga'' neskars - iesaku palasīt papildus A.Zobenas u.c. Latvijas sociologu optimistiskajiem 'Pārskatiem par Latvijas tautas attīstību'' - brīvi pieejams
www.litru.ru/index.ht...

2 ATBILDES ATBILDĒT 2.septembris 2010 21:15

lama Kličkas mainās, Zinovjevs paliek.

Diez kuo Trockis par šituo?

ATBILDĒT 3.septembris 2010 08:16

edge_indran Mums A.Zobenas aprakstītajā situācijā nepalīdzēs Trocka mācību studēšana - drīzāk der iepazīties ar Birmingemas universitātes profesora Filips Hensons referātu, kas tika nolasīts šā gada jūlija mēnesī starptautiskajā konferencē Stokholmā -
Philip Hanson: Alexander Zinoviev and the Russian Tragedy
community.livejournal...

-1

ATBILDĒT 3.septembris 2010 14:06

Karamba Precīzi.Kas vēl ko varēja,gribēja, ir prom.Palikuši vairumā degradēti nespējnieki,un pensionāri- kur šiem mukt.No Rīgas ofisiem,Eu projektu naudās sildītiem ķebļiem jau neredz, ka Latvija ar katru dienu vienkārši iztukšojas.Pēc taisnības, karogam ar sēru lenti jākarājas ikdienu.14 tk savlaik izsūtīto, protams.. Un tagad?..No savas zemes izmesto, atgrūsto simttūkstoši, mirušie bez medpalīdzības, bērni kas mammas zin tikai skaipā- tas tā normāli,eiropeiski skaitās?Brīvais tirgus,un bankas baznīcu vietā.Ak ,laime.Ko paši latvji savā gļēvumā izauklējuši,protams.Turpinam pasaku dzīvot, un cerēt uz prinčiem.

+11

ATBILDĒT 2.septembris 2010 22:42

resnais Neminēšu konkrētas vietas, arī uz profesionālu analīzi nepretendēju, tomēr gribu dalīties savās pārdomās.
===============
Ak, Dievs! Kad reiz Latvijas valsts beigs ražot šīs "atgremotājas-bakalaures-maģistres".
Drīzvien varēs Latgales lielceļus ar trīs-augstāko-izglītību-blondīnēm nobruģēt.

-2

2 ATBILDES ATBILDĒT 3.septembris 2010 01:49

otra puse Tā vietā, lai veiktu virspusīgus secinājumus, labāk būtu iedziļinājies šajā kodolīgajā, lauku realitāti precīzi atainojošajā rakstā. Visu cieņu autorei.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 13:06

resnais Nevajag sākt rakstu ar "nepretendēšanu".
Ja nu vienīgi gribas rezonēt.
Turklāt profesorei, turklāt neblondīnei.

ATBILDĒT 18.septembris 2010 00:26

Edgars Vansovičs Ļoti interesants raksts, kas precīzi atspoguļo Latvijas dzīves kvalitātes paradoksu -- to esmu pats arī izbaudījis. Es domāju, ka šis jautājums ir atstāts nepamanīts vēlēšanu kontekstā. Bet tas tā... mums taču ir krīze un nacionālie jautājumi jārisina...

Kas man palika atmiņā un par ko gribējās izteikties, ir teikums, ka Kurzemes piekrastē skatās zviedru TV kanālus. Nevar jau tā gluži uzreiz arī teikt, bet tādā gadījumā es labprāt iemainītu dzīvi Rīgā pret dzīvi tur, kur var noskatīties KVALITATĪVU televīziju. Zviedru TV pagaidām nākas skatīties internetā, bet tas laikam ir tā vērts, jo vismaz pēc skatīšanās nav tā mēris-slāj-pār-Latviju/vēl-sliktāk-vairs-nevar-būt sajūta, kas rodas, skatoties (un vispār patērējot) masu medijus Latvijā (drukātie, TV, interneta mediji, izņemot laikam radio) -- vienalga, vai tie būtu latviešu vai krievu valodā.

Bet kopumā tas ir ļoti labi, ka ir šādi pētījumi, tas IR nepieciešams.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 08:53

ingars Lūdz katrai lauku viensētai autobāni aizvilkt arī nav reāli. Savā ziņā, kolhozu laika ideja par viensētu likvidāciju un mazu ciematu būvniecību bija pilnīgi loģiska, jo nav iespējams normālu dzīvi nodrošināt izkaisītam viensētu tīklam, lai lauku alkoholiķis ar divām govīm varētu dzīvot kā Rīgā.

-1

ATBILDĒT 3.septembris 2010 09:05

alias Latgalē, pierobežā bez dekodera var uztvert tikai Baltkrievijas vai Krievijas TV programmas. Tā ir pavisam cita informatīvā telpa kā Rīgā. Kurzemes piekrastē ļaudis skatās Zviedrijas kanālus. Arī cita informatīvā telpa. Protams, nebūs autobānis uz katru lauku viensētu. Autobāņu Latvijā vispār nav, tās ir ilgstošas Šlesera šofera dēlu politikas sekas. Bet normāli ceļi reģionos, normāla TV pieejamība un normāls internets šodien ir pirmās nepieciešamības lietas, lai neveidotos šī milzīgā atšķirība starp centru un reģioniem. Bet tur vajag mazliet citu valdības domāšanas līmeni - spēju skatīties nākotnē nevis savos šodienas labumos.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 09:39

Mantrausis Mani šādas atklāsmes mulsina... Nudien - mulsina, jo - piemēram - mans Tēvs, ārsts, nereti mēdz būt darba jautājumos daudzviet Latvijā. Viņš par nabadzību un bezcerību laukos stāsta jau gadus 10-15. To labi zina Saeimas deputāti, jo, piemēram, Skaidrīte Pilāte Balvu pusē ir DAUDZ darījusi, lai sētās būtu cilvēki, viņiem būtu vēlme strādāt un atbalsta sajūta. Domāju, Skaidrīte nav vienīgā! Bet ... Es varu piekrist vai brīnīties par raksta autores un kolēģu komentētāju atklāsmēm, taču - kam tas viss, ja to neliek lietā! Man nez kāpēc liekas, ka pie mums jau ir stils gadiem ārstēt plaušu karsoni gadu no gada nevis iedot vai paskaidrot, ka siltas zeķes un galošas varētu būt lētāk un labāk...

ATBILDĒT 3.septembris 2010 10:11

Dolārs Sākt vajadzētu ar to, ka līdzekļus sāk taupīt. Viens no novadu reformas mērķiem bija samazināt birokrātisko aparātu. Doma pati par sevi ļoti laba. Bija plānots, ka vecajos pagastos paliks vien pāris cilvēki, kas konsultēs iedzīvotājus- tāds kā apkalpošanas centrs, kur ar laiku būtu pieejami visi nepieciešamie dokumenti- VID, VSAA, VZD u.c.

Tas viss šobrīd izrādījies pilnīgs bleķis. Pagastos ne tikai darbinieku skaits nav samazināts, bet šur tur vēl paņemti klāt un daudziem paceltas algas. Tikai tagad pagasta vadītājs vairs nav vēlēta persona un slaidi uzspļauj tiem, kas kaut ko pieprasa- ej pie novada vadības un tur puksti, es neko nenosaku!

ATBILDĒT 3.septembris 2010 12:46

Janka Bet vai mazpilsētiņās, piem. Talsos, ir savādāk? Arī tur ir palikuši tikai "zilīši" un narkomāni. Agrāk tur bija spēcīga infrastruktūra un ne jau Krievijas izejvielu apstrādājoša, bet gan Latvijas produkciju un arī būvēja Latvijai. Cēla mājas, būvēja ceļus visā reģionā, taisīja tiltus, cepa gardu maizīti, un ražoja arī visus piena produktus. D.Norenbergam ir izdevies vienīgi saglabāt Piena Kombinātu. Pārējais viss ir izvazāts un prihvatizēts, faktiski iznīcināts. Tās taču bija padomju paliekas, kuras ar Godmaņa svētību un atbalstu tika nīdētas visā valstī, tā radot iespēju atsevišķiem bijušajiem funkcionāriem zagt uz vella paraušanu. Bet Godmanis ērti, par labu samaksu, tagad sēž Briselē. Jauki, ne tā?

2 ATBILDES ATBILDĒT 3.septembris 2010 13:17

Dolārs Ta nu gan mazpilsētiņa- vairāk kā 11 tūkstoši iedzīvotāju. Reti kurā Latvijas pilsētā vairs ir palicis vairāk par 8- 9 tūkstošiem. Agrāk virs 10 bija Madonā, Gulbenē, Balvos, Limbažos, Preiļos. Vesela rinda bija ap 5 tūkstošiem lielas, kurās tagad tikai 3- 3 1/2. Tad jau Talsi vēl ir tikuši cauri ar vieglu izbīli...

ATBILDĒT 3.septembris 2010 13:50

Tulks Nu tā kā dzīvoju Talsos, tad neteiktu, ka te ir tikai 'zilīši' un narkomāni. Tā laikam var spriest tikai cilvēks, kas dzīvo dižpilsētā Rīgā un viss, kas ir ārpus centra un Rīgas robežām ir Lauki un Perifērija, kur nekas nenotiek un dzīvo tikai minētās personības :) Tā viš nav!

ATBILDĒT 3.septembris 2010 14:12

Svins šķiet, ka būšu dikti nepopulārs, bet uzskatu, ka L-ijas valdībai vai/un Saeimai vajadzētu veicināt cilvēku pārvākšanās no laukiem uz pilsētām.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 13:55

Janka Tu zin, cik es i aizbraucs uz savim dzimtajim Talsim, tad man izskatas ka tur tikai andelejas, cit neko nedār. Bet viss vecie čom i vo nu pe tārpim no dzēršen, vo staiga un mekle ko eraut. Tā viš no mal tur izskatas. Bet tā jau iet visa valsti un i laimigs tas, kam i dārbs.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 15:31

Janka Ja Talsi nebūtu mazpilsētiņa, bet pilsēta, tad tā nebūtu TV pāraidēs pazudusi no Latvijas kartes. Kādam priekšnieķelim TV laikam tie Talsi dikti nepatīk, tāpēc viņš ir lici tos aizvākt no valsts kartes. Agrāk taču tie tur bija.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 15:35

Tipiņš "Aug jaunas laucinieku paaudzes, kur bērni nekad nav redzējuši, ka vecāki regulāri no rīta pieceļas un sakopjas, lai ietu uz darbu, saņem algu, plāno ģimenes budžetu un dzīvi kopumā. Nav spēka un vēlēšanās kaut ko mainīt – šī vēsts tiek iekodēta arvien jaunu paaudžu dzīvesziņā." - ļoti nozīmīga rindkopa šajā rakstā. Šausmas. Var uzskatīt, ka tiem, kas dzimuši un dzīvo tādos laukos, ir nepaveicies. Šķiet, ka tādu ir daudz. Un tad, kad runā par zemnieku atbalsta nepieciešamību, nevaru saprast, par kuru zemnieku atbalstu ir runa - vai par šo te neko nedarītāju atbalstu, vai par bagāto lielsaimnieku atbalstu.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 16:26

j_klimovics Man liekas, ka autore tā arī ir vizinājusies apkārt un nekā nav darījusi, tikai intervējusi "pašvaldību vadītājus un darbiniekus, Lauku atbalsta dienesta speciālistus".
Varēja tad ar savām socioloģēm kaut ko jēdzīgu padarīt, padzīvot kādā mājā un paskatīties, kāda tad tur ir dzīve. Jā, tur ir gan bagātie, gan alkoholiķi, bet ir arī normāls vidusslānis. Un nevajag vispārināt - tas diez ko labi neliecina par socioloģes profesionalitāti.
Droši vien, ka cienījamā autore turpinās LU mācīt socioloģiju cilvēkiem, kuri āmuru vai kapli ir redzējuši tikai reklāmās... Atvainojos, bet gudri d..st nav malku cirst.

ATBILDĒT 3.septembris 2010 19:46

Aija Zobena Paldies komentētājiem! Jūsu pārdomas papildina ainu un saliek jaunus akcentus.
Lauku attīstības jautājumi ir nepiedodami maz diskutēti sabiedrībā. Pat tagad, priekšvēlēšanu laikā vairāk par paraudāšanu nabadziņiem līdzi un pasolīšanu neatrast.
Nevienai politiskajai partijai izsvērtas lauku un lauksaimniecības stratēģijas nav un nav bijis (kopš neatkarības atjaunošanas). Tad nu atbalstu dabū tie, kas māk paprasīt vai skaļāk paraudāt - paldies Tipiņam par precīzi uztverto domu!
Nav jau tā, ka laukiem līdzekļi netiek piešķirti. Lauku un lauksaimniecības attīstībai gadu no gadu tiek atvēlēti ievērojami līdzekļi. Cita lieta, cik efektīvi tie tiek izmantoti un kas tiek pie lielākā kumosa...
Ir skumji redzēt, ka dažreiz vajadzētu tik maz, lai panāktu būtisku uzlabojumu. Noasfaltējot pārdesmit kilometru garu ceļu posmu, piemēram, Jēkapbili var "pienest" krietni vien tuvāk Rīgai - atdzīvinot Daugavas kreiso krastu un paverot šo teritoriju iedzīvotājiem lielākas mobilitātes iespējas utt.

ATBILDĒT 4.septembris 2010 08:24

Aija Zobena turpinājums

Nemaz nav tā, ka visi saprātīgie un godīgie cilvēki laukus ir pametuši. Mēs esam viņus pametuši vienus pašus - izdzīvošanai. Lauku sabiedrība it tieši tāda pati, kā pilsētā. Arī pilsētās netrūkst sliņķu, degradējušos tipu un veiklu šeftmaņu. Mums visiem kopā pietrūkst atbildības, spējas atteikties no savtīgiem šodienas labumiņiem, ilglaicīgu visu mūsu (mūsu - t. i. arī katra atsevišķi) kopīgo interešu vārdā.
Par pētījumiem - tā ir vēl viena sāpīga tēma, kas skarta komentāros. Vispirms jau man jāpaskaidro, ka šis raksts nav tiešā veidā saistīts ar tā ievadā pieminēto pētījumu, tās drīzāk ir piezīmes uz pētījuma atskaites malām.

ATBILDĒT 4.septembris 2010 08:25

Aija Zobena turpinājums
Pētījumu vienlaicīgi ir gan daudz par daudz, gan pietrūkst. Katra sevi cienoša ministrija regulāri pasūta pētījumu blāķus. Ja vēl tam var iegūt starptautisku finansējumu - plaukti lūst! Bieži vien pētījumi top analizējot citus pētījumus un vēl arī dažādus plānus, stratēģijas un koncepcijas...Īsā komentārā nav laika un nav arī īstā vieta profesionālai diskusijai par pētījumu metodoloģijas jautājumiem. Vienas lietas gan šajos pētījumos hroniski pietrūkst - īsta lauka darba, kas atklātu dažādu mērķgrupu vajadzības, intereses - skatījumu uz apkārtējo pasauli un savu vietu tajā. Priekšnieki augstu sēž un visu redz labāk...

ATBILDĒT 4.septembris 2010 08:25

switch Loti labs raksts ! Precizs! Valsts - ZM vadiba ir izlemusi atbalstit tikai lielos saimniekus. Tacu,nelielas gimenes,kas smagi strada savas tevu majas netiek atbalstitas. Ta ir valsts izvele, tacu, sava laika Belgija izlema turpinat atbalstit simtiem mazu klostera alus daritavu, un sobrid Belgija ir vairak ka 400 alus skirnes, kamer, Niderlande varbut dazas, jo valsts izlema atbalstit tikai lielos.Ir daudz piemeru no kuriem macities. Tacu ZM ir nolobeta no lielajiem. Velviens piemers, ES pieskira visam valstim lidzeklus interneta ieviesanai, LV sanema 11 m, ta vieta, lai to iegulditu IT infrastrktura, ZM izlema izmaksat zemniekiem.Nesen, EK atbalstija Igaunijas atbalsta programmu ievilkt internetu visa tas teritorija. Varbut butu interesanti redzet, ko politiskie speki par so doma, un vai nevajadzetu sakt domat par plitikas mainu, lai nevis saglabatu laukus, bet lai tos attistitu un veicinatu cilveku atgriesanos laukos !

1 ATBILDE ATBILDĒT 4.septembris 2010 13:58

edge_indran switch:''(..), bet lai tos attistitu un veicinatu cilveku atgriesanos laukos ! -
- JAU divdesmit gadus visa Latvija un latviešu tauta attīstās, to jau paši intelektuāļi pārliecinoši pierāda. Atliek tik ieskatīties jau 14-it veiktajo pētījumu savāktajos datos, lai labāk saprastu kāpēc galvenais secinājums ir arī pētījumu nosaukums - ''Pārskats par tautas attīstību''. Ja pēc gadiem desmit Latvijas laukos būs A.Zobenas minētās ''nocietinātās muižas un daži dīvaiņi'', tad jau arī intelektuāļi nešaubīgi izdarīs secinājumus par tautas attīstību ! Citādi nemaz nevar būt, jo pēc padomju okupācijas 50 gadiem varēja būt un būs tikai un vienīgi attīstība?

ATBILDĒT 4.septembris 2010 19:45

1 2