Izglītība bedres priekšā

Izglītība bedres priekšā 4

MĒRĶI. Ko partijas piedāvā, lai mūsu izglītības sistēma un cilvēku konkurētspēja tiktu līdzi pasaulei?

Izglitibascepure_cmyk_300dpi-media_large

0 Ilustrācija — Reinis Pētersons

Sanita Jemberga 1.septembris 2010 13:26

Izdrukāt Nosūtīt

Latviešiem patīk atgādināt, ka augstākās izglītības ziņā esam starp pasaules līderiem - tik daudz studentu uz iedzīvotāju skaitu ir tikai Somijā, Kanādā un Lielbritānijā. Taču tas ir arī vienīgais, ar ko lepoties. Latvijas augstākā izglītība ir bedres priekšā. Pērn pieredzētais pirmkursnieku skaita kritums par 26% ir tikai sākums demogrāfijas diktētām pārmaiņām. Turpmākajos gados būs jāatbild uz nopietniem jautājumiem gan par mācību maksu, gan to kvalitāti un jēgu.

Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.

Populārākie viedokļi

aprieditis Man patīk Mārča Auziņa norādījums: "Lielbritānijā pirms vēlēšanām žurnālā Nature bija atrodama partiju piedāvājuma analīze, katrai ailei pretī atbilstošs finansējums un tā avots." Interesanti, ka tieši dabaszinātnēm veltīts augsta līmeņa zinātnisks žurnāls bija ieinteresēts salīdzināt šādā veidā. Acīmredzot, redakcija uzskatīja, ka tas ir viņu pilsoņa pienākums. Ja kāds Latvijas izdevums rīkotos tāpat, vai nebūtu skaidri redzams, ka visas mūsu programmas ir tikai tāda vāvuļošana bez seguma? Kas atliek? Varam vadīties tikai no tā, kas reāli darīts līdz šim, nevis miglainiem nākotnes solījumiem. Tikai -- tā tādā situācijā izvērtēt jaunpienākušos kandidātus kam nav nekāda "track record"?

ATBILDĒT 4.septembris 2010 20:04

Ķirbis Domāju, ka valsts ar 2milj. iedzīvotājiem diez vai varētu iegūt sev top100 universitāti (tam ir nepieciešams ļoti daudz resursu). Taču pat ļoti iespējams iekļūt top100 universitāšu vidū kādā noteiktā specialitātē, uz to ļoti koncentrējoties (pārpērkot labākos pasniedzējus, nodrošinot laboratorijas, izsniedzot stipendijas arī talantīgiem studentiem no ne visai turīgām valstīm).

Savukārt valstij nepieciešamo zināšanu dažādību varētu nodrošināt piešķirot studentiem stipendijas neatkarīgi no valsts kurā zināšanas tiek apgūtas (iesākt varētu ar studiju iespējām jebkurā no Baltijas vai ES valstīm). Tāpat zināšanas un pieredze, kas uzkrāta dažādās valstīs un kultūrās var būt noderīgāka, nekā šaurā ļaužu grupiņā uzkrātā.

Lai no stipendijām būtu ieguvums visai Latvijas sabiedrībai, tām varētu pievienot arī nosacījumus atkarībā no sekmēm, strādāšanas atbilstošajā nozarē un zinātnieskajiem panākumiem.

ATBILDĒT 5.septembris 2010 05:12

abIR Mums ir labas tradīcijas apgūt zināšanas vislabākajās augstskolās, ar tādu uzdevumu ir jāizlieto liela daļa izglītības naudas, aizverot pie sevis sīs diplomu dzirnas (diploma-mill). Atcelt valsts prasības pēc diplomiem darba jautājumos, dibināt eksaminācijas un izvērtēšanas institūcijas, lai atsijātu diplomētos nejēgas. Lai zināšanām un iemaņām būtu nozīme, nevis iegūtajiem papīriem

ATBILDĒT 10.septembris 2010 14:01

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →