IR

Naktī uz otrdienu Minskā notika kaut kas neierasts: pāri Krievijas vēstniecības žogam pārlidoja divas 0,33 litru tipuma stikla pudeles ar “Molotova kokteili”. Cilvēki un ēka necieta, taču sadega sētā novietota vēstniecības automašīna. Notikušo Baltkrievijas miliči raksturojuši kā huligānismu. Ierosināta krimināllieta. Nav skaidrs, ar ko šajā konkrētajā gadījumā huligānisms atšķiras no terora akta.

Pastāv vairākas versijas, to vidū arī Krievijas speciālo dienestu operācija un viņu Baltkrievijas kolēģu sarīkota provokācija, kas varētu kļūt par ieganstu sākt opozicionāru vajāšanu. Vēl netiek izslēgts, ka tā bijusi īpaša dāvana Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko, kas pirmdien piedzīvoja 56.šūpuļsvētkus.

Abu valstu Ārlietu ministrijas nākušas klajā ar paziņojumiem, kas ieturēti šim atgadījumam pat ļoti mierīgos toņos. Baltkrievija runā par “huligāniskiem motīviem”. Krievija prasa “atrast un sodīt nozieguma organizētājus un izpildītājus”. Īsti “neiet kopā”, jo huligāniskām izdarībām nemēdz būt organizētāju. Taču tas tāds sīkums vien ir, ja paskatāmies uz abu valstu attiecībām kopumā, un tās incidents diezin vai var ietekmēt.

Tāpēc nedaudz liekulīgi izskatās abu pušu paziņojumos paustais, ka incidenta sarīkotāju mērķis varot būt abu valstu divpusējo attiecību pasliktināšana. Kur nu vēl vairāk – Krievijas un Baltkrievijas attiecības tik sliktas, kā tagad, nav bijušas pat “gāzes kara” laikā.

Baltkrievijai no Krievijas vajadzīgi lēti energoresursi un noieta tirgus pašas ražojumiem, Krievijai no Baltkrievijas - politiska pakļaušanās tagadnē, un apvienotas valsts izveidošanās tuvā nākotnē. Ir pamats uzskatīt, ka abas puses savus mērķus var norakstīt kā nerealizējamus.

Ar šā gada pirmo janvāri oficiāli sāka funkcionēt Krievijas, Kazahijas un Baltkrievijas Muitas savienība, kaut arī vēl nebija saskaņoti visi tās darbībai nepieciešamie dokumenti. Pilnā apjomā savienība “bija gatava” tikai 1.jūlijā. Kad viss bija nostājies savās vietās, kļuva skaidrs, ka Baltkrievijai neredzēt dabasgāzi “par Smoļenskas apgabala cenu”, bet Krievija nevarēs piedabūt Baltkrieviju atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas valstisko neatkarību.

Sākās t.s. informatīvais karš. Tā kulminācija bija abu prezidentu teiktais, ka, lūk, otrs melo. Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva preses sekretārs piedraudēja publicēt Lukašenko teiktā stenogrammu. Tas liecina par attiecību krīzi, jo šī stenogramma ir konfidenciāls dokuments. No izlīguma viedokļa neko nedeva arī aizpagājušajā sestdienā notikušais NVS valstu vadītāju samits. Medvedevs jau iepriekš paziņoja, ka ar Lukašenko tikšanās zem četrām acīm nav paredzēta.

Informatīvais karš varētu atsākties. Publiskajā telpā pavīdējušas ziņas, ka Baltkrievijā top filma par Putinu “bez maskas”, bet Krievijā – pornofilma par bijušo kolhoza priekšsēdētāju Lukašenko, pie kura paciemoties atbraukušas “slaucējas no Maskavas”. Pirms pieciem gadiem Krievijā tika uzņemta pornofilma ar Ukrainas premjerministrei Jūlijai Timošenko un Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili līdzīgu aktieru piedalīšano, taču nevar teikt, ka būtu panākts kaut kāds vērā ņemams efekts.

Pagaidām vēl nekas nav noticis, taču ir pamats uzskatīt, ka Muitas savienībai garš mūžs nav paredzams. Tā īsti izdevīgs tas ir tikai Kazahijai, caur kuru ved taisnākais ceļš no Ķīnas uz Krieviju. Eksportēt preces, ja jāšķērso divas robežas, ir viena lieta, bet, ja robeža ir tikai ir viena – pavisam cita. Muitas savienība tāpat var palielināt caur Baltkrieviju uz Krieviju vesto preču plūsmu. Piedevām jau iezīmējies vēl viens nesaskaņu objekts. Glābjot savu vieglo automašīnu industriju, Krievija noteikusi ļoti augstu ievedmuitu lietotiem importa automobiļiem. Vienas ārējās robežas apstākļos augstos muitas maksājumus var apiet, ievedot mašīnas Krievijā caur Baltkrieviju.

Muitas savienība ir kārtīgi neizvērēts projekts, kura baltie plankumi un melnie caurumi nāks redzami pamazām. Un likvidēti arī bez karstas putras strēbšanas. Taču to diezin vai var paveikt, ja divu savienības valstu attiecības ir visai saspīlētas.