IR

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins atcēlis no amata Mežsaimniecības aģentūras vadītāju Alekseju Savinovu, lēmumu pamatojot ar viņa nespēju tikt galā ar mežu ugunsgrēkiem, kas nogalināja cilvēkus, izpostīja simtiem tūkstošus hektāru mežu un iznīcināja daļu graudaugu ražas.

Kā vēsta raidorganizācija BBC, Savinova vietā iecelts viņa līdzšinējais vietnieks Viktors Masļakovs.

Premjerministra kritiķi iebilst, ka viņam būtu jāuzņemas daļa vainas, jo Putins iepriekš virzīja likumu, kurš decentralizēja Krievijas mežu aizsardzības sistēmu. Krievijas meži aizņem divreiz vairāk teritorijas nekā Eiropas Savienība – 809 miljonus hektāru. Likums, kurš pēc Putina iniciatīvas tika pieņemts parlamentā 2006.gadā, atņēma Mežu aģentūrai nopietnas pilnvaras, lai tos pārraudzītu.

Taču Putins pārmetis, ka krīzes situācijā Savinovs rīkojies pasīvi un viņam nav izdevies efektīvi pielietot valdības piešķirtos finanšu līdzekļus uguns apkarošanai.

Jau vēstīts, ka augustā Krieviju pārņēma līdz šim nepiedzīvots karstuma vilnis, kas veicināja mežu un kūdras purvu ugunsgrēku izplatību. Tajos gājuši bojā vairāk nekā 50 cilvēku, iznīcināta ievērojama daļa Krievijas labības ražas, kas licis noteikt graudu eksporta embargo un noteikt ''griestus'' maizes cenai. Ārkārtas stāvoklis bija izsludināts Maskavas, Ņižņijnovgorodas un Mordovijas apgabalos. Maskavu bija apņēmuši indīgi dūmi, kas dubultoja nāves gadījumu skaitu pilsētā.

Nelielu atelpu ugunsgrēka skartajiem apgabaliem pirms nedēļas atnesa stiprs lietus. Taču patlaban  mežu ugunsgrēki Krievijā no jauna pieņemas spēkā, liecina no satelītiem uzņemtie fotoattēli. Kā vēsta LETA-NewsRu, nedēļas nogalē sarukušais ugunsgrēku skaits strauji pieaudzis no 66 līdz 119. Satelītu novērojumi liecina, ka mežu ugunsgrēki pieņēmušies spēkā Omskas, Sverdlovskas, Jakutijas, Volgogradas, Novosibirskas un Krasnojarskas apgabalos.

Informāciju par savvaļas ugunsgrēkiem apkopo NASA satelīti ''Terra'' un ''Aqwa'', kas ar MODIS sensoru palīdzību fiksē ''karstos punktus'' – teritorijas, kas izdala spēcīgu infrasarkano starojumu. Tas parasti parādās mežu vai stepes ugunsgrēku vietās, kaut arī sensori var reaģēt arī uz gāzes liesmām vai metalurģijas uzņēmumu izmešiem.

Pēc Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas datiem, ugunsgrēku apdzēšana un stihijā nodegušo māju atjaunošanas izmaksas sasniegušas 253 miljonus eiro jeb aptuveni 175 miljonus latu.