Vai pastāvēt uz gāzes cenas samazināšanu būtu tolarenti attiecībās ar Krieviju? Mēs taču nedrīkstam aizmirst, ka Krievijai tuvāko gadu laikā jāiepērk moderni karakuģi no Francijas!:)
Gāzes cenu Krievijai liek mazināt konkurence
Viedokļi
Vai pastāvēt uz gāzes cenas samazināšanu būtu tolarenti attiecībās ar Krieviju? Mēs taču nedrīkstam aizmirst, ka Krievijai tuvāko gadu laikā jāiepērk moderni karakuģi no Francijas!:)
no cekistu kompanijas neviens un nekad neko labu nav sagaidijis.ja ari bus kads samazinajums cenai tad tikai drausmigu merkantilu aprekinu rezultata lai gazprom nezaudetu vel lielaku naudu.un atceresimies ka krievi piekapjas tikai tad ja ar viniem runaa no speka pozicijaam.acimredzot parejie tirgus dalibnieki sakusi runat tiesi taa.par latvijas gazes monopolu teroru cenam un andrajevas nirgasanai ka ari parex aferai varam pateikties godmanim.kuru jau 1985 gada izsutija no Austrijas par spiegosanu cccp labaa.
Gāzes piegāde bieži ir monopolistiska, jo nepieciešami dārgi cauruļvadi. Savukārt pasūtītājs var pārslēgties uz alternatīvu enerģijas avotu - naftu, koku, oglēm, hidro utt.Līdz ar to cenu nosaka balanss starp piegādātāja izmaksām (Krievijai - piegāde ir ap 90% no gāzes ražošanas izmaksām), saņēmēja spēju maksāt un alternatīvo enerģijas avotu cenām saņēmējam. Un šī cena nav brīvā tirgū noteikta, drīzāk tā ir politiska vienošanās. It sevišķi, ja galvenais gāze patērētājs LV arī ir monopols. Tad gāzes cena tiek noteikta tāda, lai maksimizētu abu monopolu peļņu (double monopoly markup).
Pēdējos 15 gados līdz ar sašķidrinātās gāzes attīstību (LPG - gāzes kuģi) pasaulē parādījusies konkurence cauruļvadu gāzei. It sevišķi - Dienvideiropā no Āfrikas un vidējiem austrumiem. Arī attīstīta/sazarota/savienota gāzesvadu infrastruktūra ļauj izvēlēties citu piegādātāju (piem. Nīderlandes vai Norvēģijas gāzi). Tad gāzi pārdod pēc biržas (spot) cenām - lētāko no tajā brīdī pieejamajām, ieskaitot transportēšanas cenu.Latvijā nav neviena priekšnoteikuma spot cenu izmantošanai - ne LPG importa termināļa, ne savienojumu ar Eiropas gāzes tīkliem. Līdz ar to LG/Gazprom nav ekonomiska pamatojuma mazināt gāzes cenu. Tas būs PR žests vai arī politisks žests pieskaņots kāda spēka paziņojumam. Vai arī alternatīvo avotu (mazuta?) cenas beidzot ir gana zemas, lai tāpat vajadzētu mazināt cenu.
Kā Latvija varētu būtiski mazināt gāzes cenu?a) SPRK varētu aktīvi piedraudēt risināt double monopoly markup
b) attīstīt infrastruktūru - gāzes tīklus ar Lietuvu/Poliju, varbūt LPG importa(!) termināli, alternatīvo avotu (elektrības) savienojumus. bet tas ir dārgi, ilgi un Gazproms/Krievija, protams, vēlēsies tur 'investēt'/kontrolēt.
c) ņemot vērā, ka gāzes cenu ierobežo alternatīvo avotu cenas, tad akcīze uz gāzi nepaaugstinās tās cenu(!) bet gan ierobežos abu monopolu peļņu. Spriežot pēc histērijas ap akcīzes nodokli, gāzes cenas ir tuvu alternatīvām un to paaugstināšana rosinātu masveida pārslēgšanos. Tāpēc visa jaunā akcīze būtu jāsedz no LG/GProm peļņas. Kas ir nepatīkami, tādēļ ir izdevīgi nopirkt pusi parlamenta.
Gazprom institūta ekonomistu izdomātā un daudzus gadus pielietotā pārdošanas cenas formula nekādi neatspoguļo Eiropas dabas gāzes tirgus cenu - tādas vispār nav, lai kā arī par to nerunāja Putins, Dāvis, Latvijas regulators un politiķi. Nav daudzas valstis Eiropā, kur valdības piedalās tieši sarunās par gāzes cenām. Tagad liekas, ka Latvijas politiķi grib "ielēkt" šajos darījumos.
Apgalvojums, ka cenas formula var pazemināt cenu ir absolūts murgs un intelekta pārbaude. SPOT cenu pielieto fiziskos tirgos Frankfurtē un Amsterdamā. Tās izmaiņas ir krasas un var būt ļoti augstas vai arī kā pašlaik - 50% zemāka, kā mūsu 2009. gada vidējā cena uz robežas. Par ko tad īsti runa?
Apgalvojums, ka cenas formula var pazemināt cenu ir absolūts murgs un intelekta pārbaude. SPOT cenu pielieto fiziskos tirgos Frankfurtē un Amsterdamā. Tās izmaiņas ir krasas un var būt ļoti augstas vai arī kā pašlaik - 50% zemāka, kā mūsu 2009. gada vidējā cena uz robežas. Par ko tad īsti runa?
Latvijai vienīgā iespēja, mācīties no Zviedrijas un pieņemt ilglaicīgu programmu pakāpeniskai pārejai uz vietējo kurināmo. Kapēc Stokholmas ierēdņi braukā ar biogāzi, bet mūsējie ar importētu degvielu. Kapēc zviedru auto brauc ar E-85, kur 15% biodegvielas piedeva, bet mums tikai 5%?
Kapēc Neste Somijā uz akmeņiem, bet ne Latvija, ar milzīgu no PSRS mantotu ZA ķīmiķu skaitu un 25 milj. kub.m. koksnes pieaugumu nav uzbūvējusi 2.paaudzes biodegvielas rūpnicu.
Kapēc Neste Somijā uz akmeņiem, bet ne Latvija, ar milzīgu no PSRS mantotu ZA ķīmiķu skaitu un 25 milj. kub.m. koksnes pieaugumu nav uzbūvējusi 2.paaudzes biodegvielas rūpnicu.
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai


