Latvijai jau sen vajadzēja sākt sarunas ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom" par gāzes cenas samazināšanu, jo līdzīgi procesi visā Eiropā notiek labu laiku, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēris "Parex Asset Management" (PAM) Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Šā gada sākumā parādījusies informācija, ka viens no lielākajiem "Gazprom" klientiem Eiropā – vāciešu "E.ON Ruhrgas International", kas ir arī 47% "Latvijas gāzes" (LG) akciju īpašnieks, – panācis izmaiņas gāzes piegāžu cenas noteikšanas mehānismā. Tā kā Eiropas dabas gāzes tirgus nav diez ko caurspīdīgs, tamlīdzīga informācija parādās pārsvarā baumu formā, taču eksperts ir dzirdējis par vēl pāris līdzīgiem gadījumiem.
Analītiķis skaidro, ka pēc vecās shēmas krievu gāzes cena nākamajiem periodiem bija atkarīga no tā, kā mainījusies deviņu mēnešu vidējā vairumcena mazutam un dīzeļdegvielai Eiropā. Tā notika visā Eiropā, arī Latvijā, kas jau pāris gadus dabasgāzi iepērk tieši uz tādiem nosacījumiem un par tādu pašu cenu kā Rietumeiropa. Pēc viņa teiktā, Eiropas gāzes iepircēji vēlas, lai daļa no "Gazprom" piegādēm turpmāk notiek par cenu, ar kādu gāzi kotē Eiropas brīvajā tirgū – tā saukto "spot" jeb pašreizējā brīža tirgus cenu. Kā liecina PAM dati, "spot" cena turas aptuveni par 30% zemāka nekā cena pēc deviņu mēnešu vidējā aprēķina formulas. Vaikulis gan lēš, ka maksimālais reālais ieguvums varētu būt par 5-6% zemāka gāzes cena.
Diskusija par "spot" cenu iekļaušanu "Gazprom" formulā rit jau dažus gadus, bet līdz šim krievu kompānija kā teju faktisks monopolists nepiekrita neko mainīt. Krīzes laikā 2009.gadā Eiropā aktivizējušies "Gazprom" konkurenti no Tuvajiem Austrumiem un Skandināvijas, un krievu daļa Eiropas tirgū samazinājās. "Lai saglabātu savu lomu, "Gazprom" acīmredzot ir nolēmis kļūt elastīgāks," pieļauj Vaikulis.
Jau ziņots, ka pēc sarunām starp LG un "Gazprom" tuvāko mēnešu laikā varētu tikt parakstīta vienošanās par dabasgāzes cenas aprēķināšanas formulu Latvijai, kas dotu mazāku gāzes cenu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē paziņoja LG vadītājs Adrians Dāvis. Samazinājuma apjomu viņš pagaidām neprognozēja.
Ievadi savu draugu e-pasta adreses, atdalot tās ar komatu, un mēs nosūtīsim šī raksta kopiju.
Populārākie viedokļi
Kaspars Bērziņš Gāzes piegāde bieži ir monopolistiska, jo nepieciešami dārgi cauruļvadi. Savukārt pasūtītājs var pārslēgties uz alternatīvu enerģijas avotu - naftu, koku, oglēm, hidro utt. Līdz ar to cenu nosaka balanss starp piegādātāja izmaksām (Krievijai - piegāde ir ap 90% no gāzes ražošanas izmaksām), saņēmēja spēju maksāt un alternatīvo enerģijas avotu cenām saņēmējam. Un šī cena nav brīvā tirgū noteikta, drīzāk tā ir politiska vienošanās. It sevišķi, ja galvenais gāze patērētājs LV arī ir monopols. Tad gāzes cena tiek noteikta tāda, lai maksimizētu abu monopolu peļņu (double monopoly markup).
Kaspars Bērziņš Pēdējos 15 gados līdz ar sašķidrinātās gāzes attīstību (LPG - gāzes kuģi) pasaulē parādījusies konkurence cauruļvadu gāzei. It sevišķi - Dienvideiropā no Āfrikas un vidējiem austrumiem. Arī attīstīta/sazarota/savienota gāzesvadu infrastruktūra ļauj izvēlēties citu piegādātāju (piem. Nīderlandes vai Norvēģijas gāzi). Tad gāzi pārdod pēc biržas (spot) cenām - lētāko no tajā brīdī pieejamajām, ieskaitot transportēšanas cenu. Latvijā nav neviena priekšnoteikuma spot cenu izmantošanai - ne LPG importa termināļa, ne savienojumu ar Eiropas gāzes tīkliem. Līdz ar to LG/Gazprom nav ekonomiska pamatojuma mazināt gāzes cenu. Tas būs PR žests vai arī politisks žests pieskaņots kāda spēka paziņojumam. Vai arī alternatīvo avotu (mazuta?) cenas beidzot ir gana zemas, lai tāpat vajadzētu mazināt cenu.
Kaspars Bērziņš Kā Latvija varētu būtiski mazināt gāzes cenu? a) SPRK varētu aktīvi piedraudēt risināt double monopoly markup b) attīstīt infrastruktūru - gāzes tīklus ar Lietuvu/Poliju, varbūt LPG importa(!) termināli, alternatīvo avotu (elektrības) savienojumus. bet tas ir dārgi, ilgi un Gazproms/Krievija, protams, vēlēsies tur 'investēt'/kontrolēt. c) ņemot vērā, ka gāzes cenu ierobežo alternatīvo avotu cenas, tad akcīze uz gāzi nepaaugstinās tās cenu(!) bet gan ierobežos abu monopolu peļņu. Spriežot pēc histērijas ap akcīzes nodokli, gāzes cenas ir tuvu alternatīvām un to paaugstināšana rosinātu masveida pārslēgšanos. Tāpēc visa jaunā akcīze būtu jāsedz no LG/GProm peļņas. Kas ir nepatīkami, tādēļ ir izdevīgi nopirkt pusi parlamenta.
Gāzes piegāde bieži ir monopolistiska, jo nepieciešami dārgi cauruļvadi. Savukārt pasūtītājs var pārslēgties uz alternatīvu enerģijas avotu - naftu, koku, oglēm, hidro utt.
