IR

Secinājums par informatīvas drazas pārpilnību medijos diemžēl ir galvenā atziņa, sabiedriskās politikas centram ''Providus'' noslēdzot trešo slēpto politisko reklāmu monitorēšanas nedēļu. Sešas dienas nedēļā konkrētus piemērus var aplūkot portāla politika.lv blogu sadaļā, bet tie nebūt vēl nav visi: tikpat daudz gadījumu esam atstājuši sīkākai analīzei, visticamāk, pēc vēlēšanām.

Apjūsmo acu mirdzumu
Tas, ko vēlamies šī monitoringa ietvaros panākt: izgaismot rakstus vai sižetus, kuru žurnālistiskā kvalitāte ir tik zema, ka rada šaubas par to, vai materiāla parādīšanās ir žurnālista brīvprātīga izvēle, vai arī deputātu kandidātu apmaksāta aģitācija.

Esam redzējuši piemērus, kad kāds iepriekš plaši nezināms vēlēšanu kandidāts īsi pirms vēlēšanām sāk dažādos laikrakstos kā eksperts komentēt VISU – sākot ar vairumtirdzniecību un beidzot ar sportu. Fiksējām gadījumu, kad žurnāliste radiointervijas laikā jūsmo par to, kā mirdz intervējamā (premjerministra amata kandidāta) acis.

Vairs pat neesam pārsteigti, kad atsevišķi mediji ar īpašu sajūsmu ņemas reaģēt uz visiem kāda politiska spēka radītiem pseidonotikumiem – sīki atspoguļo katru jaunu sadarbības līgumu, atklāto vēstuli, uzstāšanos amatpersonas kapacitātē, turklāt nepievienojot nekādu analīzi par šādas rosības priekšvēlēšanu kontekstu.

Jau iezīmējušās pirmās tendences. Izteikti daudz aizdomīgu materiālu parādās par diviem politiskajiem spēkiem – partiju apvienību „Par labu Latviju” un ''Saskaņas centru''. Aizdomīgie raksti un sižeti parādās gan latviešu, gan krievu valodā strādājošos medijos – presē, radio, televīzijā.

Mīluļi un aprunātie
Diemžēl korupcija Latvijas žurnālistikā nav mediju vājuma vienīgais apliecinājums. Šogad kā vēl nekad mediju saturs tiek pakārtots partiju priekšvēlēšanu kampaņu vajadzībām. Tas notiek divos veidos.

Pirmais ir klajš cinisms. Medijā pat veseli cikli, piemēram, ziņas, diskusiju raidījumi var tikt piemēroti sava mīluļa kampaņas loģikai – mīluļi tajos var parādīties bieži un maksimāli komfortablos apstākļos. Viņu galvenie politiskie konkurenti? Labi, ja viņiem vispār tiek ļauts ko pateikt, – pat ja iztaujāšanas standarti ir pavisam atšķirīgi. Biežāk gan viņi pie vārda netiek vispār un tiek ''aprunāti'' ziņu sižetos, diskusijās ar vienmēr klātesošo mīluļu komentāru. Nē, šeit es no lielajiem medijiem nedomāju tikai ''Latvijas Neatkarīgo televīziju'', pat vēl lielākā mērā šāda prakse ir raksturīga ''Pirmajam Baltijas kanālam''.

Par otro veidu trešdien notikušā diskusijā par medijiem un vēlēšanām runāja eksperte Anda Rožukalne – tie ir gadījumi, kad medijs vispār atsakās ieņemt principos balstītu pozīciju un kļūst par tauri partijas sabiedrisko attiecību informācijas pastiprināšanai. Rezultātā tik svarīgajā vēlēšanu laikā tiek runāts par to, kas ir svarīgi politiķiem, nevis medija auditorijai. Baidoties aizstāvēt kādas principos balstītas vērtības, žurnālists aizmirst par savu lomu un atbildību.

Objektivitāti prasa likums
Nereti pēdējā laikā dzirdēts jautājums – vai tad komercmedijiem nav tiesību būt par kādas partijas propagandētājiem, izslēdzot no iespējas līdzvērtīgā diskusijā piedalīties viņu konkurentus?

Atbilde ir: nē, arī komerciālajam radio un televīzijai tādu tiesību nav. Jau pieminētajā trešdienas diskusijā atklājās, ka pat ne visi klātesošie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP, agrāk – Nacionālā Radio un televīzijas padome jeb NRTP) locekļi zināja, ka partejiskums NAV brīva raidorganizāciju izvēle.

Objektivitāte atspoguļojumā, viedokļu daudzpusība un vispārpieņemto žurnālistikas principu ievērošana ir LIKUMA prasība. Lūk, šī norma:
''Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru.''

Šāds likuma pienākums nav savietojams ar radio vai televīzijas pārvēršanos par politiskā spēka ruporu. Tas ir savietojams ar raidorganizācijas principos un vērtībās balstītu attieksmi pret visiem vēlēšanu dalībniekiem.

Uzraudzītājam nauda piešķirta
Pavasarī valdība NEPLP piešķīra papildus 47 075 latus raidorganizāciju darba uzraudzīšanai pirms vēlēšanām. No savas pieredzes varu apgalvot: tā ir ļoti liela nauda, ar ko varētu paveikt daudz vērtīga. Ne tikai, kā trešdienas diskusijā lepojās klātesošie institūcijas pārstāvji,  nokontrolēt to, vai reklāmas raidlaiks vienā stundā pārsniedz vai nepārsniedz atļautās 12 minūtes un uzlikt administratīvos sodus tām raidorganizācijām, kuras pat nenoliedz, ka partijas ir maksājušas par kāda raidījuma saturu.

Arī citētās normas ievērošanas uzraudzītājs ir NEPLP. No savas puses apsolu, ka visus tos gadījumus, kur monitoringa ietvaros saskatīsim likuma pārkāpumus, ne tikai publiskosim, bet ar visu argumentāciju sūtīsim NEPLP. Tas pagaidām ir vienīgais, ko varam darīt, lai drazu apjoms Latvijas ēterā kļūtu mazāks.

Iveta Kažoka ir Sabiedriskās politikas centra ''Providus'' pētniece