Šāda uzturēšanās atļauju došana par sviestmaizi ir pilnīgi ačgārna. Dzīvokli Ādažos (t.i. ārpus Rīgas!) 2006.g. pirku par 50 tūkstošiem. Mani par investoru toreiz nesauca - tas bija patēriņš (ģimenei vajadzēja kur dzīvot). Bet ja Krievijas iebraucējs izdarīs to pašu - varēs lepni dēvēties par "investoru" - un pēc 5 gadiem pretendēt uz LR pilsonību. Nevajag mānīt pašiem sevi.Ja kāds iegulda simtus tūkstošu - pie tam nevis NĪ, bet preču vai pakalpojumu ražošanā, ja piecus gadus no vietas nodrošina darbavietas vairākiem Latvijas pilsoņiem, ja maksā viņiem sociālo un IIN nodokļus vismaz no vidējās algas - tad tādu cilvēku var saukt par investoru, no kura valstij ir kāda jēga (un šādi cilvēki Latvijā varēja uzturēties arī pēc agrākā likuma, ja bija uzņēmuma valdes locekļi). No dzīvokļa pircēja nevienam ne silts ne auksts - tas ir tipisks likuma punkts par labu NĪ spekulantiem.
Nožēlojams ir pats princips - izsaimniekot Latvijas valstij piederošu resursu (pastāvīgās uzturēšanās atļaujas), veicināt visādu nejaušu imigrantu pieplūdumu. Bet labumu no tā gūst tikai daži NĪ spekulanti.

