VVF neglābs 9
Reiz Vaira Vīķe-Freiberga cilvēku tūkstošus aicināja kopā skandēt un noticēt «Mēs esam vareni!». Tagad prezidente iesaka katram ieskatīties spogulī, novērtēt pašam savus darbus un necerēt uz guru vai glābējiem no malas
Sievišķīgais kostīms izskatās kā kompromiss starp Vairas Vīķes-Freibergas prezidentālo stāju, kura ne par matu nav mainījusies kopš Rīgas pils laikiem, un neciešamo svelmi, kas šodien cepina pilsētas centru. Mūsu saruna notiek Brīvības ielas dzīvoklī, caur kura logiem skats uzreiz pieķeras slaidajai Mildai virs liepu alejas un Ministru kabineta smagnējai ēkai. Valdības un politiķu ikdienas cīņām tepat pāri ielai gan prezidente vairs neseko tik skrupulozi - tā secinām, saņemot ieinteresētus precizējošus jautājumus par to, kurš ir tās vai citas politretorikas pērles autors. Viņa gūst gandarījumu, aktīvi iesaistoties starptautiskajā apritē, jo «man rūp cilvēce kā tāda».
-
Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.
Populārākie viedokļi
Es vēlos pakomentēt exprezitentes viedokli par Igaunijas iestāšanos eiro zonā. Atklāti sakot, pārņem kauna sajūta, ka esi latvietis, ka piederi Latvijai. Varam mācīties kādās skolās vien gribam, varam būt visādu grādu īpašnieki, bet tā latviskā, cūciskā skaudība mūsos neizzudīs. Ne velti Lansberģis teica, ka Latvija un latvieši ir visvājākais posms Baltijas valstu vidū. Krievija to pašlaik veiksmīgi izmanto. Atcerēsimies kā paši sapņojām par eiro ieviešanu Latvijā. Un kas tagad? Mēs esam sūdos līdz ausīm, ar vislielāko budžeta teficītu, vislielāko korupciju, vissliktākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, bet, izmantojot eiro pašreizējo slikto pozīciju, varam atļauties rādīt ar pirkstu uz mūsu kaimiņvalsti un teikt: " Nu ko, iekritāt! " Igaunijas līmeni mums tuvākajā laikā nesasniegt, bat savs, latvietisks prieciņš ir. KAUNS.
Zinātne augstskolu līmenī vēl nav paspējusi izpētīt tādas sabiedrības psihogrammu, kas divu paaudžu ilgumā ir bijusi pakļauta nepieredzētam melu teroram. Diez vai Vaira Vīķe-Freiberga nemaldās pieņemot, ka viņai astoņos gados kā „nācijas mammai” būtu izdevies dziedināt piecdesmit gados izpostīto ticību taisnīguma eksistencei pašos pamatos un līdz ar to – īstas tautvaldības iespējamībai. Arnis Kaktiņš ir trāpīgi raksturojis sabiedrības domāšanu (IR # 18). Tā rāda drūmu ainu. Šādos apstākļos skaidri redzams, ka eksprezidentes astoņu gadu darbība vēl nav atjaunojusi izpratni par pilsoņu varenību demokrātiskā valstī, un balsotājiem vēl trūkst kritēriju atbildīgai izvēlei. Nav jāparāda ar pirkstiņu, ko vēlēt. Bet „kam drosme ir un goda prāts” (kā dzejoja Kārlis Ulmanis), tas var atklāti pateikt, par ko pats balsos. Tu vari būt paraugs, neslēpies! Tauta seko cienījamiem piemēriem.Tas attiecas arī uz bīskapiem un mācītājiem.Paulis Kļaviņš.
Skaidrs, ka neglābs. Ja esam zaudējuši pēdējo pieticības un pateicības pilienu. Par to, ko eksprezidente jau izdarījusi Latvijas labā. Ja esam tik apmāti, ka neredzam patiesību, kas mētājas zem kājām un pieejama par baltu velti. Tik apmāti ar futbolu, hokeju, alu, seriāliem, ka staigājam tai pāri ar atplestām mutēm pret debesīm, no kurām solītāji sola zelta rubuļu lietu.


