IR

Kritiskas ekonomiskās situācijas pasaulē ir novērotas arī pirms 2008.–2010.gada ekonomiskās krīzes, kas nopietni skārusi gan Latviju, gan citu valstu ekonomiku. Papētot vēstures avotus, var atrast informāciju par to, kādas metodes atsevišķās valstīs izmantotas tautsaimniecības sabrukuma pārvarēšanai.

Šajā sakarība interesanta šķiet Krievijas pieredze pagājušā gadsimta sākumā, laika posmā no 1920. līdz 1930.gadam. Latvijas tautsaimniecības organizatoriem un vadītājiem būtu jāņem vērā šī pieredze, vēršot uzmanību uz Krievijas pieļautām kļūdām, lai vēlreiz tās neatkārtotu mūsu valsts ekonomiskajās norisēs.

1920.gads. Krievijā pamatā ir beidzies pilsoņu karš, tautsaimniecība atrodas uz sabrukuma robežas, valstī tiek īstenota kara komunisma politika, kuru grūti saistīt ar vārdu ''ekonomika'' tās vispārpieņemtajā izpratnē un kura izpaužas kā pārtikas repatriācija no zemniecības. Valstī ir nemieri, pārtikas trūkums – bads, lauksamniecībā izteikta naturālā saimniecība, hiperinflācija. Katastrofāli samazinās zemnieku un strādnieku atbalsts boļševiku režīmam.

Vienīgo iespēju saglabāt varu šajā situācijā boļševiku vadonis Ļeņins redz, atjaunojot valsts tautsaimniecību, minimāli balstoties uz kapitālistiskā saimniekošanas veida ekonomiskajām likumsakarībām. 1921.gada martā notiek Krievijas komunistiskās partijas 10.kongress, kurā pieņem lēmumu atteikties no pārtikas repatriācijas un aizstāt to ar pārtikas nodokli. 1921.gada nogalē Ļeņins izvirza lozungu ''Mācieties tirgot!''. 1922.gada nogalē Ļeņins galvenajos vilcienos pabeidz NEPa jeb Jaunās ekonomiskās politikas izstrādi.

NEPa jeb Jaunās ekonomiskās politikas galvenās sociāli ekonomiskos iezīmes:
- pieļaut dažādas sociālistiskā īpašuma formas un to kooperāciju;
- nomainīt pārtikas repatriāciju ar pārtikas nodokli;
- pielietot vērtības un preču – naudas attiecību ekonomiskās likumsakarības;
- darba apmaksas noteikšanā vadīties pēc paveiktā darba kvalitātes un apjoma,
- valsts uzņēmumos ieviest saimniecisko aprēķinu;
- īslaicīgi pieļaut kapitālistiskās saimniekošanas elementu izmantošanu ekonomikas atdzīvināšanas interesēs, saglabājot valsts rokās ekonomikas vadības sviras.

Praktiski NEPs izpaudās kā atbalsts iespējai veikt reālu uzņēmējdarbību, kas ļāva īsā laikā valsti nodrošināt ar pārtiku un sākt atjaunot izpostīto tautsaimniecību.

Pirmais un galvenais NEPa pasākums bija pārtikas repartīcijas aizvietošana ar pārtikas nodokli, kurš bija apmēram 10% no zemnieka iegūtā produkta, bet pārējo zemnieks varēja brīvi pārdot tirgū. 1922.gada 30.oktobrī tika pieņemts Krievijas Padomju Federatīvās republikas Zemes kodekss, kurš pasludināja zemes nacionalizāciju, pie tam zemniekiem bija iespējams pašiem izvēlēties zemkopības organizācijas formu – kopienas, individuālo vai kolektīvo saimniecību.

Radikāli pārveidojumi notika valsts rūpniecībā. Tika izveidoti tresti – viena veida vai radniecisku uzņēmumu apvienības, kas ieguva pilnīgu finanšu neatkarību līdz pat tiesībām izlaist ilglaicīgus obligāciju aizdevumus naudas līdzekļu ieguvei.

Valsts tautsaimniecības pārvaldes institūcijām nebija tiesību iejaukties trestu un uzņēmumu darbībā, tās pārvērtās par koordinācijas centriem. Tautsaimniecības pārvaldes aparāts tika strauji samazināts.

Tika ieviests saimnieciskais aprēķins, tas nozīmēja, ka uzņēmums pēc obligāto fiksēto iemaksu veikšanas valsts budžetā pats var rīkoties ar iegūto peļņu, kā arī atbild par savas saimnieciskās darbības sekām. NEPā, kā rakstīja Ļeņins, valsts uzņēmumu darbība tiek pakļauta saimnieciskajam aprēķinam – tie darbojās uz komerciāliem pamatiem.

NEPa rezultāti īsumā Krievijā bija šādi:
- 1921.–1926.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) valstī palielinājās vairāk nekā trīskārt;
- lauksaimnieciskās ražošanas apjoms pieauga divkārt;
- 1922.gada beigās Krievija uzsāka graudu eksportu;
- ikgadējais IKP pieaugums līdz 1928.gadam bija vidēji 18%;
- tika pārvarēta hiperinflācija;
- valstī bija bezdeficīta budžets;
- pēc naudas reformas 1922.–1924.gadā rublis kļuva par konvertējamu valūtu.

Protams, ne visas ar NEP saistītās Ļeņina idejas praktiski īstenojās dzīvē. Reāli nedarbojās saimnieciskais aprēķins valsts uzņēmumos, strādājošo darbs nebija orientēts uz gala rezultātu, bija problēmas ar visas tautsaimniecības pārvaldi utt., tomēr galvenie uzdevumi – atjaunot valsts tautsaimniecību no sabrukuma un paēdināt tautu – tika izpildīts.

Jāatzīmē, ka NEPs tomēr bija vairāk orientēts uz lauksaimnieciskās ražošanas atjaunošanu un attīstīšanu – mazā uzņēmēja iespēju izmantošanu. Nākamais Krievijas vadonis Josifs Staļins, kura mērķis bija iespējami ātrāk veikt valsts industrializāciju un sasniegt ievērojamu militāro potenciālu, neredzēja iespējas šajā ekonomiskajā modelī atrast nepieciešamos resursus. Industrializāciju konkrētajos apstākļos varēja veikt tikai uz lauksaimniecības rēķina.

1928.gadā sāka darboties pirmais piecgadu plāns, un Staļina vadībā turpmākajos gados tika veikta masveida kolektivizācija ar piespiedu līdzekļu izmantošanu. 1929.gadā Staļins raksta, ka ir veikts ''lielais lūzums'', kas sagrāva NEP darbību.

Iespējamā mācība Latvijai mūsdienu apstākļos:
- nodokļu sloga samazināšana viennozīmīgi veicina uzņēmējdarbības vides aktivizēšanos un kopējo valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu;
- Latvijā realizētā ''kara komunisma'' politika nodokļu ievākšanā no mazajiem uzņēmumiem noved pie darba vietu skaita samazināšanas un bezdarbnieku skaita palielināšanās;
- radot labvēlīgus apstākļus mazo uzņēmumu darbībai ir iespējama ekonomiskās situācijas uzlabošanās – jaunu darba vietu izveidošanās un valsts sociālā budžeta atslogošana;
- jāpalielina valsts loma banku darbības kontrolē, lai bankas nodarbotos ar normālu kreditēšanu un novērstu situācijas, kad banku peļņa tiek “privatizēta'', bet zaudējumi – ''nacionalizēti'';
- līdzīgi kā Krievijā, arī Latvijā sakarā ar emigrāciju var rasties augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas var kavēt sekmīgu tautsaimniecības attīstību;
- veidojot un īstenojot valsts ekonomisko politiku, ir jāizvirza noteikti, tālejoši un sasniedzami mērķi visas sabiedrības interesēs, nevis jāpieņem apšaubāmas kvalitātes īslaicīgi lēmumi ar vienīgo mērķi – tikai noturēties pie varas.

* NEP ir nosaukuma ''jaunā ekonomiskā politika'' saīsinājums krievu valodā.

Anna Medne ir Biznesa augstskolas ''Turība'' pasniedzēja.