IR

Katastrofāli ir tas, ka kultūrai ir jāattaisnojas par to, ka tai nepieciešami līdzekļi. Turklāt jautājums visbiežāk tiek pavērsts šādi: izvēlieties, ko jums, tauta, vairāk vajag - slimnīcas vai teātrus? Tā sestdien intervijā „Kultūras Dienai” pauž Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze.

Sniedze norāda, ka Latvijai nav stratēģiskā plāna Latvijas garīgajai attīstībai, bet latviešu kultūras eksistence nav pašsaprotama lieta. „Kultūra ir otrās, ja ne jau trešās šķiras prece,” saka teātra direktore.

„Valsts tagad dzīvo viena gada budžeta robežās, un tā ir vislielākā kļūda - visu laiku drebēt, cik miljonu un kam būs jāatņem. Nav normālas Eiropas valsts pašcieņai atbilstošas kultūras stratēģijas - elementāras sapratnes, ka viens teātris vai cita kultūras iestāde nevar nedz kaut ko plānot, nedz attīstīties, ja tās dzīvo viena finanšu gada rāmjos. Nemaz nerunājot par peļņu, kura varētu būt, esmu par to pārliecināta, ja kultūru kā radošu industriju varētu plānot vismaz trim pieciem gadiem,” stāsta teātra direktore.

Sniedze arī pauž neizpratni, kāpēc politiķi uzskata, ka valstij būtu jāatbalsta „Rigas Dinamo”, vaicājot „kāds sakars Rīgas Dinamo ir ar mūsu izcilākajām valsts izlasēm”. Viņa atgādina, ka individuālie sportistu sasniegumi, ar kuriem Latvija lepojas, ir fanātisku vecāku un pašu sportistu sarūpētu sponsoru finansēti, ar nelielu valsts atbalstu.

„Tieši to pašu var teikt par māksliniekiem, ar kuriem Latvija un, es pieņemu, arī valsts lepojas. Cik valsts ir ieguldījusi pasaules operzvaigznē Elīnā Garančā? Vestardā Šimkū? Izņemot bezmaksas pamatizglītību, protams. Cik?,” saka Sniedze

Valmieras teātris nākamnedēļ Rīgā uzsāk ikgadējās viesizrādes galvaspilsētā, tomēr, kā stāsta teātra direktore, viesizrādes kļuvušas par ļoti dārgu prieku. Sniedze uzsver, ka Kultūrkapitāla mērķprogrammai viesizrādēm Latvijas reģionos nauda nogriezta līdz minimumam.

„Skumjākais, ka tie lauku kultūras nami tukši nepaliks - tur uzreiz būs klāt Koru kari, Dziedi vai dejo ar zvaigzni, Dziedošās ģimenes un visi šie bla-bla-bla. Par dempinga cenām. Bet cilvēkiem naudiņas ir tik, cik ir. Kroders nevar konkurēt ar Koru kariem. Teātris kā padomju laikos peļņā uz laukiem vasaras beigās nevar braukt - mēs taču esam labprātīgajā piespiedu bezalgas atvaļinājumā,” saka teātra direktore.