IR

Pentagons pēdējo nedēļu laikā ir asi vērsies pret organizāciju Wikileaks, kura jūlijā publiskoja vairāk nekā 90 tūkstošus slepenu, ar Afganistānas karu saistītu dokumentu. Ir izskanējušas gan prasības atgriezt visus Wikileaks rīcībā esošos klasificētos amerikāņu militāristu materiālus, gan arī aicinājumi sākt kriminālvajāšanu pret šīs organizācijas dibinātāju Julianu Asānžu. Taču ne visi ir pamanījuši to, ka nopludinātie dati glabājas serveros Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Iespējams,  ASV tagad cenšas panākt, lai Zviedrija vēršas pret šo serveru uzturētājiem. Tas Zviedrijas sabiedrībai liek aizdomāties par to, cik tad īsti stipra ir valsts pamatlikumā garantētā preses un vārda brīvības aizsardzība.

Ārlietu ministrs Karls Bilts pagaidām kategoriski noliedz jelkādas sarunas ar amerikāņiem valdības līmenī par Wikileaks jautājumu. Taču Zviedrijas Ārpolitikas Institūta eksperts Anderšs Helners ir pārliecināts par pretējo. “ASV ar visiem pieejamiem līdzekļiem cenšas novērst turpmāku datu noplūdi, kas ir bīstama viņu drošībai un karadarbībai,” tā Helners stāsta laikrakstam “Dagens Nyheter”. Savukārt Pirātu partija, kura kaismīgi aizstāv informācijas brīvu izplatīšanu internetā, šo situāciju uzskata par  pārbaudījumu valsts politiķiem. Vai viņi stingri stāvēs demokrātijas un Wikileaks pusē?

Zviedru žurnālisti ir arī apmeklējuši serveru saimniekus. Kādreiz slepenie, bet nu jau visai pasaulei zināmie Pentagona dokumenti glabājas pagraba telpās, Stokholmā, Solnas pašvaldībā. Iekšā gan nevienu svešinieku nelaiž, amerikāņus kaitinošos datorus arī mediju pārstāvjiem ļauj apskatīt tikai fotogrāfijās. Un vispār, kā skaidro Mikaels Vīborgs, viens no firmas pārstāvjiem, viņi nekādu atbildību par uzglabātajiem datiem neuzņemas. “Ja klients veic kaut ko pretlikumīgu, tas notiek uz viņa paša atbildību. Neviens mums pagaidām nav lūdzis slēgt Wikileaks interneta lapu,” tā divdesmit septiņu gadus vecais puisis, kuram ir jurista diploms kabatā, skaidro “Dagens Nyheter”.

Līdz šim Wikileaks ir paļāvušies uz Zviedrijas konstitūcijā noteikto avotu aizsardzību. Tā ir garantija cilvēkam, kurš anonīmi sniedz informāciju žurnālistiem – viņa identitāte netiks atklāta. Jebkurš mēģinājums sadzīt pēdas šādam avotam ir krimināli sodāma rīcība. Wikileaks interneta lapā var lasīt, ka viņu avoti var paļauties uz Zviedrijas konstitūcijas aizsardzību. Taču Zviedrijas Tieslietu kanclers, kurš darbojas kā prokurors šajā sfērā, par to nav gluži pārliecināts. “Manuprāt, tas ir pārāk vienkārši – pateikt, ka Wikileaks avoti būs aizsargāti Zviedrijā jebkādos apstākļos,” laikrakstam “Sydsvenska Dagbladet” atzsīst kanclera pārstāvis Hokans Rustands.

Kā izrādās, nebūt nepietiek ar to, ka serveri ar jūtīgajiem datiem fiziski atrodas Zviedrijas teritorijā. Pirmkārt jau parasti avotu aizsardzība tiek attiecināta tikai uz medijiem, kuriem ir izsniegta reģistrācijas apliecība. Wikileaks tādas nav. Otrkārt, šo principu atsevišķos gadījumos var piemērot arī ārvalstu medijiem. Taču vai Wikileaks vispār ir medijs? Zviedrijas Tieslietu kanclers pagaidām šo jautājumu atstāj bez atbildes. Taču gadījumā, ja ASV vērsīsies pie Zviedrijas ar oficiālu prasību Wikileaks serveru lietā, kancleram šī atbilde būs jāsniedz. Būs jāizvērtē un skaidri jāpasaka, vai šajā gadījumā ir piemērojami attiecīgie konstitūcijas panti, vai tomēr Krimināllikums, kurš avotu aizsardzību neparedz. Jāņem gan vērā arī tas, ka pat konstitūcijā garantētā avotu aizsardzība nav absolūta. Kā „Sydsvenska Dagbladet”skaidrojis žurnālists un eksperts vārda brīvības jautājumos Anderšs R. Ulsons, ja runa ir par slepeniem dokumentiem, kuri saistīti ar valsts aizsardzību, policijai ir pienākums meklēt šīs informācijas nopludinātājus. Atsevišķos gadījumos ir iespējams arī celt apsūdzību pret šiem cilvēkiem.

Jāatzīst gan, ka Zviedrijas likumdošana, pat neņemot vērā konstitūciju, ir liberāla attieksmē pret dažādām organizācijām un to interneta lapām. Policijas IT speciālisti atzīst, ka šo apstākli labprāt izmanto citu valstu grupējumi. Nav nekāds brīnums, ka Wikileaks savu informāciju glabā serveros tieši šajā ziemeļvalstī. Tāpat rīkojas par teroristiem uzskatītā organizācija Al Shabaab. Čečenu radikāļu forums Kavkaz Center arī atrodas uz zviedru serveriem. Krievija ir atkārtoti prasījusi slēgt šo forumu, taču Zviedrija nepadodas – viņuprāt, tie nav vis teroristi, bet gan čečenu opozicionāri.

Tā vai citādi, Wikileaks tomēr līdz ar diskusijām Zviedrijā ir saausījušies. Vai Wikileaks interneta lapā garantētā Zviedrijas konstitūcijas aizsardzība tiešām darbosies praktiski? “Mūsu juristiem būs vēl jāpapēta šis jautājums,” tā viņi atbildējuši Zviedrijas radio. Jautājums ir tiešām būtisks, jo Wikileaks rīcībā ir vēl tūkstošiem Pentagona dokumentu, kuri vēl nav publiskoti. Vai tos publiskos un kādā formā – tas tagad ir ļoti atkarīgs gan no ASV rīcības, gan Zviedrijas reakcijas.

Didzis Melbiksis ir cilvēktiesību maģistrs, sešus gadus dzīvojis Zviedrijā.