IR

Bijušie “Parex” bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis piedāvājuši atpirkt daļu bankas, apmainot sevi interesējošos aktīvus pret abu ieguldījumiem, bet valsts šo ideju nav uzņēmusi sevišķi atsaucīgi, ceturtdien vēsta žurnāls “Ir”.

Žurnāls to apraksta kā vienu no trim stratēģijas daļām pēdējā kaujā, ko bijušie baņķieri aizsākuši, lai “sliktās bankas” daļas maksātnespējas gadījumā nezaudētu savu naudu – vismaz 36 miljonus latu.

Viens ceļš ir ļoti spēcīgs lobisms parlamentā, mēģinot panākt grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas liktu slikto banku uzturēt vēl vismaz trīs gadus un nodrošināt viņiem procentu maksājumus, kas gadā sasniedz 4,8 miljonus latu. Pagaidām likumprojekts ir apturēts.

Otrais virziens ir jau pavasarī izteikts piedāvājums sākt sarunas par to, ka apmaiņā pret depozītiem baņķieri varētu iegūt “labajai bankai” “Citadele” neinteresantus aktīvus, pievienojot arī konkrētu vēlmju sarakstu, starp kurām ir eirobondi, virkne kredītu fiziskām un juridiskām personām, un nu jau “Rietumu bankai” pārdotā līzinga kompānija Baltkrievijā.

Trešā stratēģijas daļa ir potenciāli ilgas un dārgas tiesvedības ar neprognozējamām sekām: gan civiltiesiski, gan Satversmes tiesā, par ko abi brīdinājuši valsts iestādes, nekonkretizējot, par ko grasās iesniegt prasības. Kargins žurnālam atbildējis, ka jautājums esot uzdodams Valsts kancelejai, Tieslietu ministijai un “Sorainen”, kas valdībai sniegusi 70 lappušu ziņojumu par izvēlētā sadales modeļa tiesvedības riskiem. “Mēs atzīstam, ka juristi precīzi saskatījuši modeļa vājās vietas, jeb, kā mēs teiktu, prettiesisko dabu,” saka Kargins un uzsver, ka otrajam sadalīšanas variantam, kad sliktos aktīvus izdalītu fondā, tādu praktiski neesot.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) "Ir” apstiprinājis, ka ir notikušas gan sarunas ar Krasovicki un abu advokātu Uģi Grūbi, gan sarakste par bijušo akcionāru vēlmi apmainīt savus ieguldījumus “pret adekvātu slikto kredītu masu”. Taču viņš par to plašāku sabiedrību nav informējis, jo priekšlikumus negrasās virzīt tāpēc, ka finanšu konsultanti atzinuši - “tas nav īstenojams bez nopietniem zaudējumiem valstij”. Kargins izvirza citu versiju: uz sarunām par to aicinājusi banka un parakstīts konfidencialitātes līgums, bet pēc tā sarunas pārtrauktas. Tādēļ nodoms esot bijis viņus maldināt.

Žurnāls atzīmē, ka gan valsts amatpersonu darbību, gan abu baņķieru aktivitātes bankas pārņemšanas laikā kriminālprocesā vērtē Ģenerālprokuratūra un pirmie lēmumi tika solīti jau aprīlī. Virsprokurors Modris Adlers “Ir” atzinis, ka ka lielā apjoma dēļ tie aizkavējušies, taču “tuvojas nobeigumam un procesuālie lēmumi drīz tiks pieņemti.” Abi ir liecinājuši, apstiprināja Kargins.