IR

Valstij piederošā "Parex banka" piektdien iesniegusi civilprasību pret bijušajiem bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, pieprasot atlīdzināt bankai nodarītos zaudējumus, slēdzot izdevīgus līgumus pašiem ar sevi un saviem radiniekiem. Prasības summa pagaidām netiek izpausta, bet tās sagatavošanā piesaistīti juridiskie konsultanti no Lielbritānijas.

Banka izvērtējusi aizdevumu un noguldījumu līgumus, kas ar minēto personu grupu slēgti laikā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim, kad grimstošo kuģi pārņēma valdība, kopumā ieguldot vairāk nekā miljardu latu.

Kargins un Krasovickis vienlaikus bija gan vairākuma akcionāri, gan valdes locekļi. Bankas paziņojumā teikts, ka virkne darījumu noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus nosacījumus. Citiem klientiem līgumus ar šādiem nosacījumiem noslēgt nebūtu iespējams. "Darījumu analīze liecina, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina," teikts paziņojumā.

Valērijs Kargins, pirms pāris nedēļām jautāts, vai patiesībai atbilst runas par to, ka abi ar Krasovicki aizņēmās no bankas naudu par zemākiem procentiem un ieguldīja depozītos par augstākiem procentiem nekā vidēji tirgū, Ir.lv to noliedza un apgalvoja, ka tie ir meli. "Šāda veida prakse netika pielietota," viņš rakstīja. Kargins arī atteicās konkretizēt ģimeņu kredītu un noguldījumu apjomus, sakot, ka datu publicēšana par viņu personīgajām finanšu operācijām ir viens no veidiem, kā uz baņķieriem tiekot izdarīts spiediens.

Bijušo akcionāru pārstāvis Sergejs Bardovskis piektdien Ir.lv norādīja, ka par prasību abi esot uzzinājuši no medijiem un aprakstītos nodarījumus neatzīst, jo banku darbības gados esot pārbaudījuši gan starptautiski auditori, gan Latvijas banka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un tādi pārkāpumi nav konstatēti.

"Neko citu viņi arī negaidīja, ņemot vērā, ka katru reizi, kad viņi runā par to, ka bankas sadalīšana nav izdevīga, notiek šāda vēršanās pret viņiem," norādīja Bardovskis, piezīmējot, ka viņiem neesot izprotama steiga, ar kādu banka tiek dalīta, lai gan nav Eiropas Komisijas gala lēmuma un virkne deputātu vērsušies Satversmes tiesā (pamatā tā saucamās krievu partijas, kas ir saņēmušas abu eksbaņķieru ziedojumus – red.).

FKTK vadītāja Irēna Krūmane prasības iesniegšanu novērtējusi atzinīgi, jo tas "ļautu taisnīgi un atbilstoši likumam izvērtēt bijušo bankas akcionāru atbildību."

"Parex banka" uzskata, ka Kargins un Krasovickis, slēdzot līgumus, atradušies interešu konfliktā un pārkāpuši vairākus likumus. Līdz ar to viņi esot pārkāpuši ar likumu valdei uzliktos pienākumus būt krietnam un rūpīgam saimniekam, bet likums paredz valdes locekļu personisku atbildību par zaudējumiem, ko tie ar savu darbību vai bezdarbību nodarījuši uzņēmumam. Tādēļ bankai esot tiesības vērsties tiesā un prasīt zaudējumu piedziņu. Informēti avoti Ir.lv prasības loģiku skaidroja šādi: ja Kargins ar Krasovicki būtu rīkojušies kā labi saimnieki un tā vadījuši banku, iespējams, valsts palīdzība tai nebūtu nepieciešama.

Tāpat valsts uzskata, ka Kargins un Krasovickis ir pārkāpuši Ieguldījumu līgumu, kas ir pamatā bankas pārņemšanai, un arī par to tiek prasīta zaudējumu piedziņa.

Banku prasības sagatavošanā konsultējis Londonas advokātu birojs Herbert Smith un auditorfirma KPMG, apstākļu izpētē un analīzē piedalījies arī vietējais zvērinātu advokātu birojs Eversheds Bitāns.

Pēdējā laikā pār abiem bijušajiem akcionāriem sācis vilkties mākonis. Atklātībā nonāca ziņas, ka banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir iesniegusi prokuratūrai materiālus, kas rada pamatu šaubām, vai subordinētais kapitāls (īpaša tipa azdevums), par ko valsts viņiem procentu maksājumos gadā maksā 4,8 miljonus latu, patiesībā ir viņu nauda.

Taču arī Kargins un Krasovickis pieļāvuši iespēju vērsties pret valsti bankas sadalīšanas dēļ, jo uzskata, ka tas nodara kaitējumu viņu interesēm. Runāts gan par civilprasībām, gan Satvermes tiesu. “Viņi par to visu laiku runā, arī vēstulēs,” Ir.lv iepriekš atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). “Par ko - to viņi nestāsta, tikai uzsver, ka dažādos veidos tiek pārkāptas viņu tiesības saistībā ar ieguldījumu līgumu. Tā kā pastāv risks zaudēt ieguldījumus, viņi ir piesaistījuši pietiekami nopietnus juridiskos resursus.”

1.augustā teorētiski būtu jānoslēdzas nākamajam posmam "Parex bankas” dzīvē - darbu vajadzētu sākt "labajai bankai" "Citadele", ko valsts cer pārdot un atgūt daļu ieguldītā. "Sliktā" daļa - "Parex banka" - strādās ar problemātiskajiem kredītiem. Pieļauta iespēja, ka pēc pāris gadiem to var nākties likvidēt.