IR

Lielākajā šī gada ceļu būves konkursā, kurā jāizvēlas uzvarētājs 35 kilometru gara posma rekonstrukcijai starp Tīnūžiem un Koknesi un kam piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, starptautiski pazīstama firma "atšūta", kā argumentu izmantojot svešvārdu vārdnīcu, ceturtdien vēsta žurnāls Ir.

2.augustā bija jāsākas ceļa rekonstrukcijai, bet tas nenotiks, jo divas no septiņām dalībniecēm ir pārsūdzējušas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Konkursā, kurā piedalījās divi vietējie uzņēmumi – regulārie konkursu uzvarētāji ''A.C.B'' un ''Binders'', un piecas vietējo un ārvalstu uzņēmumu formētas grupas, pirmo atlases kārtu, kurā vērtē dokumentu atbilstību, pārvarēja tikai abi pirmie.

Pārējos "atšuva" pirms piedāvājumu vērtēšanas pēc būtības. Publiski sūdzējies vienīgi vācu ''Matthai'' meitas uzņēmums, norādot, ka tā piedāvājums bija par 5,8 miljoniem latu lētāks nekā uzvarētājam. Iepirkumu komisija norādījusi, ka šai grupai nav pierādījumu par pietiekamu pieredzi, ir neatbilstīgs būvinženiera sertifikāts, nepamanīta konkursa laikā mainītā prasība, kāds betons jāizmanto un piedāvājumā norādīts iepriekšējais betona tips, kas ir lētāks.

Par to izslēdza arī ''Lemmikainen/Merks'' piedāvājumu.

Par līdzīgu nepilnību toties netika izslēgts cits pretendents ''A.C.B.'', kas nebija izcenojis kādu no darbu vienībām – ģeosietu asfaltbetona stiegrošanai. Šajā gadījumā komisija par pietiekamu atzina līguma projektā ieverto punktu, ka neizcenotus līgumdarbus ieskaita kopējā cenā. Vai šādu pat risinājumu nevarēja piedāvāt arī atraidītajiem pretendentiem? “Mums nav procedūras, kā papildināt piedāvājumu pēc iesniegšanas,” atbild iepirkuma vadītājs no ''Latvijas valsts ceļiem'' (LVC) Gints Alberiņš. Arī iespēja ietaupīt miljonus neesot arguments, jo “tūlīt būs klāt otra puse par nevienlīdzīgu attieksmi”.

Otro lētāko piedāvājumu – galvenokārt Vācijā un Austrijā strādājošo ''Strabag'' kopā ar vietējo ''Šlokenbeku'' – izslēdza tāpēc, ka komisija uzskatīja par nepietiekamām sniegtās atsauksmes par līdzšinējiem darbiem, par obligātu atzīstot pieņemšanas – nodošanas aktu iesniegšanu. Pagājušajā nedēļā IUB sēdē, kurā izskatīja abus lētākos piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzības, LVC pārstāvji bija spiesti atzīt, ka neviens likums vai Ministru kabineta noteikumi neprecizē, kādam tam jāizskatās. Viens pārstāvis minēja, ka uz atsauksmes esot viens paraksts, bet uz akta – trīs. LVC juriste citēja latīņu terminu skaidrojumus no svešvārdu vārdnīcas un apgalvoja, ka šī esot pirmā reize, kad kāds konkursants nesaprot prasību iesniegt attiecīgo aktu. ''Strabag'' advokāts piezīmēja, ka gadījumā, ja par argumentiem sākušas kalpot vārdnīcas, nevis likumi, būtu jāizmanto vismaz juridisko terminu vārdnīca.

“Mums šis ir principu jautājums, lai izbeigtu patvaļu vērtēšanā un reiz tiktu līdz skaidrai atbildei par dokumentiem, ja sacīkstē vēlas piedalīties arī kāds ārzemnieks,” saka ''Šlokenbekas'' valdes priekšsēdētājs Māris Paiders. “''Strabag'' pamatkapitāls ir 104 miljoni eiro un apgrozījums trīs gados – pusotrs miljards. Apšaubīt viņu spēju izpildīt darbus šādā ceļa posmā ir vienkārši smieklīgi.” Komisijas vadītājs Alberiņš atzīst, ka pēc būtības šaubu neesot, bet “noteikumi ir noteikumi, lai tos izpildītu”, jo citādi pietiktu ar lūgumu pretendentiem iesniegt piedāvājuma cenu un www adresi.

Uz sūdzību izskatīšanu bija ieradies arī ''Binders'' līdzīpašnieks, agrākais Tautas partijas valdes loceklis, pārstāvis Privatizācijas aģentūrā un Valsts nekustamo īpašumu aģentūrā Normunds Luste. Viņš norādīja, ka ''Bindera'' piedāvājums – 33,4 miljoni latu – ir lētāks nekā pasūtītāja sākumā plānotās 50 miljonu izmaksas, ''Strabag'' vienkārši kļūdījies dokumentu iesniegšanā, bet ''Matthai'' vispār nav spējīgs ceļu uzbūvēt, jo līdzšinējie darbi ir kultūras namu santehnikas sistēmu remonts un tam nav ceļu būves tehnikas, tikai divi vieglie auto.

“Ir jābeidz izvirzīt lētāko cenu par galveno kritēriju, jo mēs jau tagad redzam daudz problēmu: tiek zagti materiāli, lietoti citi, nekā teikts, un tamlīdzīgi,” viņš sacīja. “Ja ceļus ļaus būvēt tādiem kā ''Matthai'', tad mums ceļi būs tādi, kādi ir.” “Atvainojiet, mēs neesam esošos ceļus būvējuši,” atcirta ''Matthai'' juriste. “Jūs esat.”

Ceļu būvi žurnāls min kā vienu no nozarēm, par kuru Latvijas iedzīvotāji regulāri pārmaksā negodīgu konkursu un korupcijas dēļ. Kā citi piemēri nosaukti elektroenerģija, Rīgas sabiedriskais transports, Dienvidu tilts un digitālā televīzija.

Teju visi Ir aprakstītie gadījumi ir notikuši pēdējo pāris gadu laikā. Precīzi aprēķināt, kāda būtu mūsu individuālā pārticība, ja būtu spēcīgāki regulatori un konkurences uzraugi, mazāk korupcijas un godīgāki konkursi, ar žurnāla spēkiem nav iespējams, tam būtu jāpiesaista akadēmiķi un ekonomisti. Ir gan secina: no pārmaksu hronikas skaidri redzams – mēs neesam trešā nabadzīgākā ES valsts tikai tāpēc, ka pārmaiņu laikos sagrāvām rūpniecību vai bijām aizrāvušies ar burbuļa ekonomiku, dzīvojot uz kredīta.