“Baltkom” un "IZZI" vēlas apvienoties
Viedokļi
Normāli. Pie viena lai pieķer klāt kādus 20- 30 sīkos neta/kabeļTV operatorus. Vismaz pēc pāris gadiem varēs sākt runāt par alternatīvām. Citādi tiem, kas netiek pieslēgties pie dzīva kabeļa, šobrīd ir dīvaino līguma nosacījuma karalis Viasat, krāsainu klucīšu uz ekrāna rādītājs Lattelecom un šur tur pieejamais Baltkom.
Tas būtu lieliski, ja viņiem izdotos kaut nedaudz tam Lattelecom aplauzt tos milzīgos ragus. Tomēr tas būs ļoti grūti, tad vajaga ļoti daudz naudas. Lattelecom ir pamatīgi izvērsies gan kā interneta, gan kā TV pakalpojumu sniedzējs ar visu veco PSRS laiku infrstruktūru, kuri to ir uzlabojuši līdz mūsdienu līmenim. Cik milijonus viņiem ienesa tikai to dekoderu tirdzniecība? To ir grūti aptvert. Tomēr jebkura konkurence nāk tikai lietotājam par labu.
Salīdzinošo nesen Latvijā bija tikai divi mobilo telefonu sakaru operatori - LMT un Baltcom.
Šķēles valdība vairākus gadus dažādos veidos ziņoja, ka "trešais operators nav nepieciešams". Visus šos gadus Latvijas iedzīvotājiem mobilo telefonu tarifi bija krietni augstāki nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kur bija vismaz 3 operatori.
Tas nozīmēja, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs katru mēnesi pārmaksāja apmēram 5 Ls jeb kādus 10-30% vairāk.
Protams, šī situācija krietni palielināja Baltcom tirgus vērtību līdz tas tika par pamatīgiem miljoniem pārdots. Tikai tad valdība "pēkšņi" izdomāja, ka var atļaut vēl kādu mobilo sakaru operatoru.
Ņemot vērā šo stāstu, jādomā, kas varētu notikt, ja tirgū pēkšņi izradītos tikai divarpus ievērojami digitālās/kabeļTV spēlētāji.
Baltcom un LMT gadījumā bija acīmredzama "dupola" situācija.
Šķēles valdība vairākus gadus dažādos veidos ziņoja, ka "trešais operators nav nepieciešams". Visus šos gadus Latvijas iedzīvotājiem mobilo telefonu tarifi bija krietni augstāki nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kur bija vismaz 3 operatori.
Tas nozīmēja, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs katru mēnesi pārmaksāja apmēram 5 Ls jeb kādus 10-30% vairāk.
Protams, šī situācija krietni palielināja Baltcom tirgus vērtību līdz tas tika par pamatīgiem miljoniem pārdots. Tikai tad valdība "pēkšņi" izdomāja, ka var atļaut vēl kādu mobilo sakaru operatoru.
Ņemot vērā šo stāstu, jādomā, kas varētu notikt, ja tirgū pēkšņi izradītos tikai divarpus ievērojami digitālās/kabeļTV spēlētāji.
Baltcom un LMT gadījumā bija acīmredzama "dupola" situācija.
Valsts nostāju var arī saprast. No Baltcom pārdošanas Tele2 nopelnīja arī Satiksmes ministrija, kam caur LVTRC piederēja un vēl arvien pieder daļa Baltcom. Šobrīd tiek skrūvēta augšā Lattelecom un LMT vērtība, lai Telia samaksātu pēc iespējas vairāk, kad valsts daļas tiks pārdotas (un agri vai vēlu tas notiks). Mākslīga tirgus ierobežošana ir legāls, lai arī ne visai ētisks veids kā to izdarīt.
Pēc loģikas Konkurences padomei nebūtu jāļauj apvienošanās, jo atsevišķos reģionos/pakalpojumu veidos jaunais uzņēmums nonāktu dominējošā stāvoklī. Tas varētu būt kā labs aizbildinājums tam, lai valstij piederošajam Lattelecom nepieaugtu konkurence pirms pārdošanas. Bet pie spēku samēra, kad Lattelecom kontrolē Tautas partijas cilvēki... varētu būt, ka tīri lai ieriebtu Šķēlem- apvienošanos atļaus (latviski gan tas saucas- es par spīti sēž uz plīti).
Pēc loģikas Konkurences padomei nebūtu jāļauj apvienošanās, jo atsevišķos reģionos/pakalpojumu veidos jaunais uzņēmums nonāktu dominējošā stāvoklī. Tas varētu būt kā labs aizbildinājums tam, lai valstij piederošajam Lattelecom nepieaugtu konkurence pirms pārdošanas. Bet pie spēku samēra, kad Lattelecom kontrolē Tautas partijas cilvēki... varētu būt, ka tīri lai ieriebtu Šķēlem- apvienošanos atļaus (latviski gan tas saucas- es par spīti sēž uz plīti).
Mākslīga tirgus ierobežošana izklausās pēc diezgan pretdabiskas jeb perversas prakses tā saucamā brīvā tirgus apstākļos. Lielākā problēma ir tā, ka par šīm spēlītēm, kā vienmēr, pamatīgi (pār)maksāja tieši patērētājs. Kādreiz parrēķināju - pat salīdzinoši nelielam lietotājam, teiksim, pensionāram, skolotājam ik mēnesi sanāca pārmaksāt vismaz 5-10 Ls. Un tā bija visai pieklājīga nauda šiem cilvēkiem.
Ja runājam par Lattelkom un LMT daļu pārdošanu, tad nesaprotu kādēļ tas būtu jādara. Vienīgais izskaidrojums, ka kāds lobijs uz to uzspiedīs. Racionālu iemeslu neredzu. Ja kāds apgalvos, ka valsts ir slikts pārvaldnieks šāda veida uzņēmumiem, tad tie būs meli un manipulācijas. Tādam attīstītām ES valstīm kā Somija un Austrija gadu desmitiem bija ļoti augsts valsts un uzņēmumu ar valsts daļu īpatsvars ekonomikā. Un, nekas, valsts attīstījas un uzņēmumi pelnīja.
Ja runājam par Lattelkom un LMT daļu pārdošanu, tad nesaprotu kādēļ tas būtu jādara. Vienīgais izskaidrojums, ka kāds lobijs uz to uzspiedīs. Racionālu iemeslu neredzu. Ja kāds apgalvos, ka valsts ir slikts pārvaldnieks šāda veida uzņēmumiem, tad tie būs meli un manipulācijas. Tādam attīstītām ES valstīm kā Somija un Austrija gadu desmitiem bija ļoti augsts valsts un uzņēmumu ar valsts daļu īpatsvars ekonomikā. Un, nekas, valsts attīstījas un uzņēmumi pelnīja.
Protams, starp politiķiem vienmēr atradīsies kāds, kurš vai nu sarežģīs vai kavēs tādu uzņēmumu efektīvu pārvaldi, lai pēc tam paziņotu, ka valsts tos nespēj normāli pārvaldīt un tādēļ, "protams", daudz "labāk" ir tos atdot privatizācijai.
Par to, ka Lattlecom gadījumā kāds gribētu viņiem ieriebt tikai dēļ iedomātas saites ar TP, tas būtu pārāk vienkāršots pieņēmums.
Par to, ka Lattlecom gadījumā kāds gribētu viņiem ieriebt tikai dēļ iedomātas saites ar TP, tas būtu pārāk vienkāršots pieņēmums.
@Martins
Saite nav iedomāta. Gulbis vienmēr ir bijis Šķēles cilvēks- Coopers & Lybrand konsultants (laikos, kad Šķēle veiksmīgi privatizēja rindu pārtikas pārstrādes uzņēmumu, bet valddību par privatizāciju konsultēja Coopers & Lybrand), Šķēlem piederošās Ave Lat grupas finanšu kontrolieris, Ave Lat grupā ietilpstošā Latvijas balzama finanšu direktors un vēlāk arī vadītājs...
Saite nav iedomāta. Gulbis vienmēr ir bijis Šķēles cilvēks- Coopers & Lybrand konsultants (laikos, kad Šķēle veiksmīgi privatizēja rindu pārtikas pārstrādes uzņēmumu, bet valddību par privatizāciju konsultēja Coopers & Lybrand), Šķēlem piederošās Ave Lat grupas finanšu kontrolieris, Ave Lat grupā ietilpstošā Latvijas balzama finanšu direktors un vēlāk arī vadītājs...
Jā, tā ir zināma saistība, tomēr nedomāju, ka tas ir tik ļoti vienkāršoti. Tāda kalibra amatpersonām un cilvēkiem ir pietiekami liels paša svars, prāts un līdz ar to neatkarīgu manevru iespējas. Ja salīdzina, piemēram, Šķēli un Lattelekom Gulbi, tad, acīmredzami, pēdējais ir daudz tālredzīgāks, zinošāks un uzmanīgāks.
Lielās līnijās, Šķēle ir tikai pārspīlēts mīts, kam daudz izvēlas ticēt.
Lielās līnijās, Šķēle ir tikai pārspīlēts mīts, kam daudz izvēlas ticēt.
Hmm zinot, ka pēdējā laikā abiem operatoriem neiet un klienti ie prom pie lattelecom un ne jau tāpēc, ka pie abiem iepriekš minētajiem viss bija saulaini un skaisti tikai draņķa lattelecom pielika pistoli pie deniņiem klientiem un tos piespieda aiziet. Katrā ziņā diez vaai no diviem vājiem un uz klienta servisu ērtībām un jaunākajām tehnoloģijām neorentētiem uzņēmumiem, kuru papuči slēpjās ofšoros kas labs sanāks. Katrā ziņā sliktais tajā visā ir tas, ka līdz ar apvienošanos mazinās konkurence šajā pakalpojumu segmentā, tas nozīmē, ka klientam būs mazākas iespējas pāriet pie cita...
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai


