Vēstures sāls

Vēstures sāls 2

Palūdzām aktieri Juri Žagaru dalīties savos spilgtākajos kultūras iespaidos un izrādījās, ka viņš garākā pārlidojumā aizrāvies ar Grīna Dvēseļu puteņa trimdas izdevumu, ko solījis nogādāt Latvijā

Nellija Ločmele 21.jūlijs 2010 12:10

Izdrukāt Nosūtīt

Interesanta sakritība - arī mani kāds dīdījis pirms laiciņa izvilkt no grāmatplaukta šo pašu nez cik gadus neskarto grāmatu.
Tagad šajā bezgaisa svelmē es drebinos kopā ar strēlniekiem Ložmetējkalna sniegputenī un raudu. Žēlums, lepnums, kauns un nespēks vienā mirklī saveļas smacējošā kamolā un asaras pašas krīt dzeltenajās lappusēs. Guļu šūpuļtīklā, nevis neaizsalstoša purva dūksnājā, un it kā no malas vēroju savu mulsumu. Riebums pret kara elli, kurā savas zemes brīvība jāpērk par asinīm, sajaucies ar pateicību, ka šai sūrajai cenai ir atradušies maksātāji. Un klāt vēl apziņa, ka ļoti augstas likmes ir arī šodienas mierlaiku lēmumiem, kuri pirmajā brīdī neizskatās nemaz ne tik melnbalti - vai sarkanbalti, kā strēlnieku asinis sniegā.
Ko varēs apraudāt kāda sirds pēc simt gadiem, lasot vēstures romānu par laiku, kurā dzīvojam tagad?

Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.

Populārākie viedokļi

rinķī apkārt Paldies par atsauci uz Dvēseļu puteni. Tikai diemžēl tās vērtības, kuras radīja savā laikā strēlniekus, Studentu rotu - šobrīd vairs diez ko "nestrādā." Šo nišu pamazām aizpilda Pēdējā Partija, tas ir labākajā gadījumā.