Andrejs Strokins, F64
Zaglīgo un krāpniecisko ēdinātāju nosaukumi jāpublisko
Skolēnu Dziesmu un deju svētki vienmēr bijuši liels notikums, un vispirms jau pašiem dalībniekiem, viņu tuviniekiem un mājās palikušajiem draugiem. Taču svētkiem bija arī savas ēnas puses. Par dažām zināja visi, kas skatījās televīziju, un pat tie, kas neskatījās, bet vienkārši zināja, ka svētki notiek. Dejotāji uz “pannas” Daugavas stadionā – ne nu gluži kā ļaunā karaliene Andersena pasakā, taču uz to pusi bija.
Svētku rīkotājiem var pārmest elastības trūkumu. Protams, viss bija jau laikus saplānots, protams, ir masu pasākumi, kurus vienkārši tehniski nav iespējams “pārspēlēt”. Taču vai pāri par 30 tūkstošiem svētkos iesaistīto cilvēku ir tas skaits, kas nepieļauj nekādu manevru? Tas būtu jāizvērtē.
