IR

No šodienas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pieņem 10.Saeimas deputātu kandidātu sarakstus, kurus drīkst iesniegt valsts mēroga politiskās partijas un vēlēšanu apvienības. Lai nu kā, bet politisko partiju Latvijā pēc neatkarības atgūšanas nav trūcis.

9.Saeimas vēlēšanās savus kandidātus piedāvāja 19 partijas un apvienības, un uz 100 vakantajām tautas kalpu vietām bija 1024 kandidāti. Konkurss jau itin kā pieklājīgs, taču rezultāts izrādījās stipri viduvējs. No pēdējiem trim Saeimas sasaukumiem tagadējais ir pats vājākais – ja to aplūkojam no rīcībspējas viedokļa. Šoreiz vēlēšanu saraksti, domājams, būs mazāk kuplā skaitā, jo ir vairāk vēlēšanu apvienību.

Šīs vēlēšanas nāk ar savu “smeķi”: ilgi briedušās pārmaiņas likumdošanā stājušās spēkā un darīts gals vēlēšanu procesu kropļojošajai “lokomotīvju” sistēmai. Tagad viens cilvēks drīkst kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, un tas liek kandidātu izvirzītājiem rūpīgāk izsvērt sarakstus. Jāpiebilst, ka pats termins “lokomotīve”, laikam jau nejauši, taču palienēts no kriminālās pasaules: tur par “lokomotīvi” (krieviski - “parovoz”) dēvē personu, kas pēc nozieguma izdarīšanas grupā uzņemas visu atbildību, pārējiem ļaujot izsprukt “sausā”.

Sarakstu iesniegšanas pirmajā dienā nekad nav novērots, ka iesniedzēji drūzmētos pie CVK telpām. Kārtas numuram ir zināma psiholoģiska nozīme, taču Saeimas vēlēšanu sagatavošanā nav tā, ka pirmais maļ tas, kurš pirmais brauc – kārtas numurus izlozē, un te nu gan pirmā roka ir pirmajiem iesniedzējiem. Pirms četriem gadiem jūlija pēdējā dienā (termiņš beidzās 8.augustā) bija iesniegti tikai seši saraksti. Partijām ir ērtāk iesniegt vēlēšanu listes tuvāk noslēguma dienai, jo tiek pavilkta garumā manevra iespēja, savukārt CVK, ja vienlaikus “nobirst” daudzi saraksti, ir garantēts virsstundu darbs.

Visām piecām pēc neatkarības atgūšanas notikušajām Saeimas vēlēšanām bijušas savas “rozīnītes”. Pirms četriem gadiem par nelielu apjukumu parūpējās partija “Māras zeme”, kuras listē bija tikai vienas kandidātes vārds – toties visos piecos vēlēšanu apgabalos. Noskaidrojās, ka viss ir kārtībā – likumdošana nosaka tikai maksimālo pieļaujamo kandidātu skaitu listē, minimālajam jābūt lielākam par nulli. Četros pastāvēšanas gados 9.Saeima šo likuma normu nav koriģējusi, tātad iespējams, ka atkal parādīsies liste ar vienu uzvārdu, tikai startam visos piecos apgabalos būs vajadzīgi pieci uzvārdi.

Pagājušo vēlēšanu lielākais pārsteigums nāca tūlīt pēc vēlēšanām. Par vēlēšanu biļetenu viltošanas tiesas priekšā stājās Balvu puses pagastvecis, kuram galu galā nācās mazliet pasēdēt aiz zviedru gardīnēm. Jāteic, ka “tēvzemietis” Juris Boldāns konkrētajā iecirknī būtu uzvarējis arī bez blēdīšanās, tikai iepriekš jau to nevarēja droši zināt, un uzvarēt taču gribas visiem.

Visbeidzot nevar nepieminēt visās Saeimas vēlēšanās fiksēto “nacionālo īpatnību”: ikreiz vismaz viens cilvēks vēlēšanu urnā aploksnes vietā iemetis pasi.

Gaidīsim, ko atnesīs šīs vēlēšanas. Trešdien ap pusdienas laiku CVK uzradās pirmais klients. Saskaņas centrs (SC) piegādāja pilnu sarakstu un nolika uz galda savu programmu (tā ir obligāta prasība). Pirmie nāk, kad sirds liek, nākamajiem jāpiesakās jau iepriekš. CVK zina teikt, ka nākamā būs Vienotība.

Kā mēdza teikt Mihails Gorbačovs, process sācies. SC listē redzams tas, ko atradīsim arī citu partiju sarakstos, proti, pirmais numurs iedalīts cilvēkam, kas kaut kādā veidā saistīts ar konkrēto vēlēšanu apgabalu – ja ne citādi, tad vismaz nācis tur pasaulē. Tā nav visaptveroša likumsakarība, taču iespēju robežās šī paraša tiek ieturēta.

Kamēr listes nav iesnieguši visi nopietnākie pretendenti uz vietām 10.Saeimā, būtu pāragri spriest par sarakstu izredzēm, ko varēs ieskicēt, kad nekādi “nekad” vairs nav iespējami.