Plāno grozījumus likumā par valsts noslēpumu
44
Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) gatavo grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredzētu noteikt skaidrus kritērijus, pēc kādiem tiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam, Ir.lv apstiprināja NDK vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC).
Ir.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka publiski zināmajās prasībās varētu parādīties jauni nosacījumi, piemēram, varētu tikt rosināts noteikt valsts noslēpuma piekļuves ierobežojumus seksuālajām minoritātēm. Tāpat varētu tikt apspriests, vai Satversmes aizsardzības biroja vadītājam vajadzētu saglabāt tiesības atcelt ierobežojumus pielaižu piešķiršanā, ja kandidāts neatbilst kādam no kritērijiem. Neoficiāli izskan, ka tādā veidā ar pielaidi varētu būt problēmas “PSRS apakšpulkveža meitai'', proti – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei.
Kā Ir.lv skaidroja Jaundžeikars, šādi grozījumi nepieciešami tāpēc, ka citās Eiropas Savienības un NATO valdīs šie kritēji ir skaidri noteikti un ikvienam pretendentam, pirms viņš vēlas pieteikties kādam amatam, publiski pieejami. Savukārt Latvijā šie jautājumi ir neskaidri un “iespējamas manipulācijas”, sacīja deputāts. Vaicāts, vai viņam ir zināmi gadījumi, kad drošības iestādes “veikušas manipulācijas'' ar pielaižu izsniegšanu, Jaundžeikars atbildēja: “Man ir aizdomas par to.”
Savukārt kāds cits NDK loceklis Ir.lv sacīja, ka ar šiem likuma grozījumiem varētu risināt arī jautājumus par pielaižu sistēmas hierarhiju, piemēram, šobrīd sanākot tā, ka Saeimas NDK locekļiem pielaides piešķir drošības iestādes, kuras ir NDK pārraudzībā.
NDK vadītājs noliedza, ka šie grozījumi varētu būt saistīti ar ģenerālprokurora amata kandidātu Ēriku Kalnmeieru, kuram šobrīd nav pielaides valsts noslēpumam. Viņš arī noliedza, ka prasības pielaides izsniegšanai varētu tikt mīkstinātas.
.Redakcijas komentārs
Es jau nu neteikšu, ka mēs nespēsim. Taču vismaz daži tomēr (vairs/vēl) nespēj. Tā tikko nominētajam ģenerālprokurora amata kandidātam Ērikam Kalnmeieram jau šķiet, ka viņa telefona sarunas noklausās. Tad, kas viņam šķitīs tādā gadījumā, ja viņš kļūs par ģenerālprokuroru? Ko tad viņš darīs ar savām aizdomām, murgiem un personīgajiem secinājumiem? Muks no ēnām, šaus pa čukstiem, bet rīta kafiju pirms dzeršanas liks pagaršot citam? Vai labāk tādā gadījumā tomēr nebūtu, ja ne Latvijas, tad sevis paša dēļ, ka Ēriks Kalnmeiers no kandidēšanas uz ģenerālprokurora amatu atteiktos?
Turklāt Kalnmeieram šobrīd nav pielaides valsts noslēpumam. Bet, kāda sagadīšanās, Saeimas Nacionālā drošības komisija Dzintara Jaundžeikara vadībā gatavo grozījumus likumā „Par valsts noslēpumiem”. Un vēl viena sagadīšanās – gatavo tāpēc, ka arī Jaundžeikaram ir aizdomas. Par to, ka drošības iestādes varētu būt veikušas manipulācijas ar pielaižu izsniegšanu. Pagaidām zināms, ka Jaundžeikars varētu atbrīvoties no aizdomām, ja valsts noslēpuma piekļuves ierobežojumi tiktu noteikti seksuālajām minoritātēm un Jutai Strīķei.
Šīs aizdomas un baidīšanās atsauc atmiņā kāda bagāta vīra sievu, kas šausminājās, cik vieglprātīgas var būt mātes, ļaujot saviem bērniem pastaigāties parkā ar auklīti vien. Bez apsardzes. Vēlāk viņas vīru arestēja – bagātības izrādījās negodīgi saraustas.
Bet citādi jau nabadziņi (protams, tikai tēlaini izsakoties) tie aizdomīgie cilvēki ir. Nomokās ar murgiem, kamēr citi sapņo.


