IR

Viļņas apgabala administratīvā tiesa trešdien pēc ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Raimonda Petrauska lūguma nolēma aizliegt sestdien Lietuvas galvaspilsētā paredzēto Baltijas praida gājienu, vēstī aģentūra BNS. Lēmums pamatots ar prokurora rīcībā esošu informāciju, ka gājiena laikā varot izcelties nekārtības.

Kā norādīts tiesas spriedumā, ja varas iestādes nespēs veikt īpašus drošības pasākumus, "arī citas personas netiks aizsargātas pret viņu tiesību vai tiesisko interešu iespējamajiem pārkāpumiem".

Apelācijas sūdzību par šo lēmumu Lietuvas Augstākajā administratīvajā tiesā iespējams iesniegt tuvāko septiņu dienu laikā. Lietuvas Geju līgas vadītājs Vladimirs Simoņko aģentūrai BNS teicis, ka spriedumu pārsūdzēs.

Gājienu organizējošās Jauniešu iecietības apvienības priekšsēdētājs Vītauts Valentinavičs sarunā ar aģentūru BNS pauda pārsteigumu par šo tiesas lēmumu. "Man tie ir jaunumi, un tie šķiet ļoti savādi. Bez šaubām, mums atkal būs jātiekas ar saviem advokātiem un jādomā par zināmiem tiesiskiem risinājumiem," viņš sacīja.

Valentinavičs uzsvēra, ka šis tiesas spriedums liecina par Lietuvas neaptveramo situāciju, kad lēmumi tiek pieņemti "balstoties uz bailēm, nevis faktiem". Ģenerālprokuratūra jau aprīļa sākumā noraidījusi parlamenta deputātu grupas lūgumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizliegtu Viļņā gaidāmo Baltijas praida gājienu, un nolēma par šo jautājumu tiesā nevērsties. Deputāti pauda pārliecību, ka pašvaldības atļauja rīkot Baltijas praida gājienu pārkāptu likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi un būtu pretrunā ģimenes politikas nostādnēm.

Tomēr šonedēļ ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Petrausks paziņoja, ka lūdzis Viļņas apgabala administratīvo tiesu atcelt atļauju Baltijas praida gājiena rīkošanai. Ar līdzīgu lūgumu tiesā bija iesniedzis arī Kauņas pašvaldības deputāts Staņislovs Buškevičs.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paudusi pārsteigumu par dažādu valsts iestāžu atšķirīgajiem viedokļiem jautājumā par kārtības nodrošināšanu plānotā gājiena laikā, uzsverot, ka Lietuvas valsts pamatlikums garantē pilsoņu pulcēšanās tiesības. Kā trešdien paziņoja prezidentes preses sekretārs Lins Balsis, prezidentes pārsteigumu izraisījusi atbildīgo varas iestāžu nespēja vienoties, jo tām taču kopīgi jānovērtē iespējamie draudi. “Policija apgalvo, ka ir gatava garantēt drošību, bet ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs saredz draudus," pretrunas norādīja prezidentes pārstāvis, “par sabiedrisko kārtību atbildīgo iestāžu, pirmām kārtām policijas, pienākums ir garantēt, lai tiktu saglabāts miers un nenotiktu sadursmes."

Viļņas pašvaldība jau janvāra beigās atļāva Lietuvas galvaspilsētā 8.maijā rīkot seksuālo minoritāšu Baltijas praida gājienu. Taču Lietuvas Kultūras mantojuma departamenta un ebreju kopienas iebildumu dēļ ilgstoši turpinājās diskusijas par gājiena norises vietu. Baltijas praida tradīcija pērn tika aizsākta Rīgā, šogad to paredzēts turpināt Lietuvas galvaspilsētā, bet nākamgad Igaunijā – Tallinā vai Tartu. Tiesa, arī Rīgā gājiens izsauca zināmu sabiedrības grupu agresīvu reakciju, tāpēc tas notika stingri noteiktā, policijas apsargātā vietā.