IR

Policija trešdien sasauktajā preses konferencē nesniedza pierādījumus, kas kalpojuši kratīšanai Latvijas Televīzijas "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas mājās trešdienas vakarā, lai gan iepriekš nav izdarīta kratīšana ne viņas darba vietā, ne žurnālistei lūgts izsniegt policijai datu nesējus.

I.Naglas kolēģi stāsta, ka viņu policijas darbinieki sagaidījuši kāpņu telpā un brīdī, kad viņa slēgusi durvis, ielikuši tajās kāju un novicinājuši apliecību. R.Kviesītis atzina, ka sankciju žurnālistes mājokļa kratīšanai tiesa apstiprinājusi tikai trešdienas rītā, bet otrdien to devusi uzraugošā prokurore (pēc Ir.lv ziņām, tā ir prokurore Ilona Minajeva). Taču tiesas akcepts nozīmējot, ka viss noticis likumīgi.

V.Voins apgalvoja, ka policijai neesot bijis intereses noskaidrot žurnālistes avotus, jo avots esot bijis zināms "jau ilgāku laiku pirms šīm darbībām". "Kratīšanas mērķis bija iegūt iespējamos informācijas nesējus, vai nav atrodami pierādījumi, ka tajos atrodas iespējami nelikumīgi ielādētas datnes no VID datu bāzes," teica V.Voins.

Policija atsakās presi iepazīstināt ar tiesas apstiprināto kratīšanas sankciju. I.Naglai kriminālprocesā esot liecinieces statuss. Kratīšanai neesot sakara ar žurnālistes profesiju, pie Neo atrastie materiāli esot devuši pamatu izdarīt kratīšanu arī I.Naglas dzīvoklī. Jāpiezīmē, ka abas darbības notika gandrīz vienlaikus.

Tieši "De facto" pirmie februārī vēstīja par notikušo datu noplūdi Valsts Ieņēmumu dienestā.

Kratīšanas laikā izņemts arī Ilzes Naglas privātais dators, tāpēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta direktors Mareks Gailītis pauda bažas, ka šādā veidā var tikt noskaidrots žurnālistu informācijas avots, kas palīdzējis izgaismot notikumus Valsts ieņēmumu dienestā. Likums no vienas puses nosaka, ka tikai tiesa var prasīt atklāt informācijas avotu, bet šis ir piemērs, ka šādā veidā, veicot kratīšanu, mēs vairs nespējam pildīt avotam doto solījumu sargāt tā anonimitāti, uzsvēra Ziņu dienesta šefs.

"Sanāk, ka pie jebkura žurnālista, kurš ir kontaktējies ar cilvēku, kas ir iesaistīts kādā kriminālprocesā, var atnākt policija un veikt kratīšanu, izņemt visu informāciju, arī to, kas ir saistīta ar darbu," Ir.lv sacīja Ilze Nagla.

“Varu apsolīt, ka personīgi sekošu, lai procesuālu darbību veikšana no VP puses nekādā veidā neapdraud preses brīvību,” Twitter vietnē raksta iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Ministre vēlāk žurnālistiem uzsvēra, ka kratīšanai bija prokuratūras sankcija un tā veikta likumīgi.

Centieni noskaidrot žurnālista avotu bez tiesas lēmuma ir "rupjš likuma pārkāpums", aģentūrai LETA sacīja Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders. "Latvijas likumdošana nosaka žurnālistu avotu aizsardzību, žurnālistu krimināltiesisko imunitāti atceļ tikai konkrētā procedūrā. Ja tāda nav tikusi veikta, tas ir nopietns pārkāpums," uzsvēra Paiders.

“Tā nu ir sanācis, ka žurnālista darbs Latvijā liek staigāt ceļus, kas izsauc dažādu struktūru interesi, arī Nekā personīga ar to sastopas ik dienas. Ik dienu saskaramies ar situācijām, ka legāli uzzināt informāciju, kas ir sabiedrībai būtiska un nedrīkst būt slepena, praktiski nav iespējams. Raidījuma De Facto kolēģu sniegtā informācija ir bijusi sabiedrībai nozīmīga, atklāja, ka taupība uz vieniem attiecas, uz citiem nē. Lai ko arī kolēģi ir darījuši, lai pie šīs informācijas tiktu,  sabiedriskais labums ir lielāks nekā viņu pieļautie pārkāpumi,” Ir.lv pauda Ziņu un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrības valdes locekle, TV3 raidījuma “Nekā personīga” producente Arta Ģiga.

Ģiga arī uzsvēra, ka policijai būtu jāizskaidro, kāpēc izvēlētas tik skarbas formas kā kratīšana žurnālista dzīvoklī, personīgā datora izņemšana, kāds tam ir bjis pamatojums.