Koķe pieļauj augstāko izglītību tikai par maksu
73
Tiekoties ar izglītības nozares vadību, Pasaules Bankas (PB) eksperti norādījuši, ka Latvijā jānotiek pārejai uz augstāko izglītību tikai par maksu, raksta Diena. PB aicina uz pusi samazināt valsts budžeta finansētās vietas augstskolās vai arī ieviest līdzmaksājumu par studijām arī budžeta studentiem.
Koķe laikrakstam norāda, ka ar PB apspriesti vairāki scenāriji. Tomēr radikāli budžeta vietas netiks samazinātas, kā to rosina darīt PB, drīzāk varot runāt par kādu pārejas periodu.
Pret jebkādu budžeta vietu skaita samazinājumu iestājas augstskolu rektori un studenti, brīdinot, ka tas atstās graujošas sekas.
Uz tiem, kuri studēt sāks šoruden, izmaiņas neattiekšoties - budžeta vietu skaits ir apstiprināts, un bakalaura programmās tas būs par 3% mazāks nekā šogad, norāda Diena.
Piektdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijai Koķe norādīja, ka paši studenti un augstskolu vadītāji un pasniedzēji ir vainojami pie tā, ka PB rosina samazināt līdzekļus augstākajai izglītībai. Tā vietā, lai risinātu problēmas augstskolu iekšienē, diskusija par studiju kvalitāti uzsākta publiskajā telpā, norādot arī uz kļūdām un nepilnībām, un šos paziņojumus dzirdējuši arī PB eksperti un secinājuši, ka līdzekļu izlietojums jāpārskata, Koķes teikto atreferē BNS.
Redakcijas komentārs
sabiedrības noslāņošanos, sociālo netaisnību, izglītības potenciālo elitārismu utt.
Taču ir svarīgi uz valsts finansētajām vietām augstskolās paskatīties ne tikai kā uz trūcīga vai ne īpaši turīga cilvēka iespēju tikt pie diploma.
Likvidējot budžeta vietas, valsts atsacītos ne vien no konkrētiem sabiedrībai nozīmīgiem pasūtījumiem (plānošanas), bet vispārīga pasūtījuma pēc zināšanām kā vērtības.
Turklāt pašā izglītības sistēmā (ne tikai augstākās, bet arī vidējās) zustu ļoti nopietns stimuls un konkurence, ko šobrīd nodrošina iespēja tiem, kas labāk mācās, pretendēt uz valsts finansētām mācībām augstskolā.
Patiesībā (kaut vai pakāpeniski) likvidējot budžeta vietas augstskolās, tiek nevis atcelta valsts palīdzība kādam iedzīvotāju slānim, bet gan apdraudēta iespēja, ka gudri prāti turpmāk varēs palīdzēt valstij. Tāpēc zināšanu daudzums un kvalitāte Latvijā ir nopietns tās turpmākās pastāvēšanas nevis popularitātes vai nepopularitātes jautājums. Un pieņēmumi par to, ka politiķi tuvāko mēnešu laikā neuzdrošināsies vēlēšanu dēļ pieņemt „nepopulārus” lēmumus un tāpēc vismaz līdz rudenim nekas nemainīsies (tā domā arī ministre Koķe), izklausās muļķīgi. Šis jautājums nav salīdzināms nedz ar pensiju samazināšanu, nedz nodokļu celšanu.
Izteikumi par iespēju pāriet uz maksas augstāko izglītību Latvijā, liecina, ka ir pienācis laiks beigt priecāties par to, ka uz plakātiem, ar kuriem studenti iziet ielās, ir rakstīts: „Mēs gribam mācīties”. Bet atbildēt - Latvijai vajag, lai jūs mācītos.

