Kāpēc Latvijā joprojām mirst tik daudzi?

Naudu labāk ieguldīt veselības uzlabošanā, iesaka ārsts

Salīdzinot Latviju ar tuvākajiem kaimiņiem un citām Eiropas Savienības valstīm, redzam, ka te joprojām mirst daudz par daudz cilvēku. Situācijā, kad medicīnai nav naudas, ir jābūt skaidrai sapratnei, kur esošo naudu ieguldīt tā, lai mirstība būtiski samazinātos, un tas ir iespējams.

Aplēses piesardzīgas

Labi zinām, ka cilvēku skaits Latvijā strauji samazinās. No 2,381 miljona 2000.gadā tas sarucis līdz 2,261 miljonam 2009.gadā, tātad par 120 tūkstošiem. Zinot imigrācijas apjomus, domāju, ka šis skaitlis ir tikai piesardzīgas aplēses.

2000.gadā Latvijā nomira 32 205 cilvēki, 2008.gadā – 31 006 cilvēki. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, mirstība 2008.gadā bija lielāka nekā 2000.gadā. 2009.gadā nomira par 1600 iedzīvotājiem mazāk nekā 2000.gadā, bet, analizējot 2010.gada janvāra datus, mirstība šogad varētu atkal pārsniegt 2000.gada rādītājus.

Raugoties no ekonomiskā viedokļa, veselības aprūpes budžets 2000.gadā bija 145 miljoni latu, 2008.gadā – 575 miljoni, bet 2009.gadā – 453 miljoni latu. Tātad, lai arī veselības aprūpes budžets ir pieaudzis trīs, četras reizes, mirstība būtiski nav mazinājusies. Kāpēc?

Jebkurā puslīdz attīstītā valstī, un pēc vidējiem ienākumiem pasaules mērogā mēs tādi noteikti esam, lielākā mirstība – 40-50% – ir no sirds asinsvadu slimībām (KSS), piemēram, infarkta. Ar KSS Latvijā gadā mirst 580 iedzīvotāji no 100 000, Lietuvā – 570, Igaunijā – 500, Polijā un Čehijā – 380, Dānijā – 200.

Lai gan ASV pēdējos 20 gados būtiski pieaudzis cilvēku skaits, kas aptaukojušies un kam ir cukura diabēts, mirstība no KSS 1980.gadā bija 542 no 100 000 iedzīvotājiem, tātad līdzīgi kā Latvijā, taču 2000.gadā bija jau uz pusi mazāk – 267 no 100 000 iedzīvotājiem. Krievijā mirstība no KSS ir vēl augstāka – 780 cilvēki no 100 000 iedzīvotājiem.

Jāvērtē operāciju lietderība

Lai saprastu, kā šajā situācijā pareizāk rīkoties, informācija jāiegūst no precīzi veiktiem pētījumiem un secinājumiem, ko tie sniedz, skaidri parādot virzienus, kuros mums aktīvi jāstrādā. Pirms pāris gadiem tika publicēts pētījums, kurā apkopoti dati par 66 miljoniem KSS pacientu ASV. Pētījums parādīja, ka KSS pacientiem, samazinot holesterīna līmeni, mirstību var samazināt par 35%, lietojot aspirīnu – par 20%, normalizējot asinsspiedienu ar tagad jau ģenēriskiem dažādu grupu medikamentiem – līdz 15%, bet invazīvās kardioloģijas un sirds asinsvadu ķirurģiska šuntēšana saslimšanu mazina līdz 7%.

Ar to pilnīgi noteikti negribu teikt, ka invazīvās kardioloģijas procedūras un ķirurģiska sirds asinsvadu maiņa nav nepieciešama, taču būtu rūpīgi jāanalizē, vai vairāk nekā 7700 izdarītās sirds invazīvās procedūras Latvijā, ko 100 000 iedzīvotājiem veicam tikpat bieži kā ASV, ir izdarītas tikai tām grupām, kam tās rekomendētas.
Ir labi zināms, ka ASV daudziem diagnozi iespējams uzstādīt ar daudz vienkāršākiem izmeklējumiem, taču lielākas peļņas nolūkā tiek veikti invazīvi izmeklējumi.

Saīsina par desmit gadiem

Smēķēšana būtiski palielina mirstību no KSS – par to ir gan rakstīts, gan runāts, taču ir skaidrs, ka par to jārunā un jāraksta vēl un vēl. Pētījums, kas veikts Anglijā piecdesmit gadu laikā, apsekojot 35 000 smēķējošus ārstus, pierādīja, ka smēķēšana vidēji saīsinājusi viņu dzīvi par desmit gadiem. Nenoliedzami, ka tāpat notiek ar visiem pārējiem smēķētājiem.

Latvijā smēķē vairāk nekā Lietuvā, Igaunijā un Čehijā, un tas varētu būt viens no izskaidrojumiem, kāpēc mirstība Latvijā ir lielāka. Aprēķini rāda, ka Latvijā tikai un vienīgi no smēķēšanas izraisītām saslimšanām gadā mirst ap 3500-5000 cilvēku.

Ko darīt jau tagad? Pirmkārt, Veselības ministrijai kopā ar ārstu biedrību ir beidzot jāievieš ģimenes un arodslimību ārstu, kā arī kardiologu un endokrinologu darba kvalitātes kritēriji, ārstējot iedzīvotājus ar paaugstinātu KSS risku. Šie kvalitātes dati jāuzskaita un jāapkopo līdzīgi kā ES un ASV, kur šīs vadlīnijas ir pilnīgi skaidras.

Ārstiem jāzina, cik pacientu noteiktās riska grupās lieto aspirīnu. Svarīgi, cik pacientu noteiktās riska grupās lieto holesterīnu samazinošos līdzekļus, valstij pilnā mērā apmaksājot lētāko ģenērisko preparātu. Jāuzskaita, cik pacientiem izdevies samazināt asins spiedienu, valstij pilnā mērā apmaksājot 2-5 lētākos ģenēriskos preparātus. Ārstam ir jārunā ar pacientu par smēķēšanas kaitīgumu, izmantojot katru iespēju. Tabakai nodoklis ir jāpalielina, jo pētījumi ir skaidri pierādījuši, ka, palielinot cigarešu cenu par 10%, par 3% samazinās smēķētāju skaits.

Ja ārstam ir labi veicies, tad jāsaņem kvalitatīvas aprūpes piemaksa. Kā to darīt, tas ir diskutējams. Pašreizējā situācijā izveidotie nedaudzie “sirds kabineti” veic svarīgu darbu, taču tas ir par maz.

Sāls un vingrošana

Valsts kasē pieaugot finansējumam, lielāka uzmanība būtu jāpievērš pacientiem ar vidēji augstu KSS risku, kvalitātes kritēriji jāpaplašina. Nākotnē būtu jāstrādā pie sāls samazināšanas uzturā visā Latvijā. Ja mums izdotos to samazināt līdz trīs gramiem dienā, tad gadā mums būtu par 250-550 mazāk insultu un par 400-750 mazāk infarktu.

Jāizstrādā programma Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai. Skolās vajadzētu pārtraukt nejēdzīgos pārbaudījumus, piemēram, prasības meitenēm lekt pār buku vai rāpties pa virvi, bet programmas jāveido ar izvēles iespējām, ieaudzinot jauniešos gribu būt aktīviem visas dzīves garumā.

No pētījumiem ASV zināms, ka 2-17 gadu vecumā bērni vidēji nedēļā pie televizora un datora pavada 24 stundas jeb trīs gadus no saviem 15 dzīves gadiem. Mums visiem kopā ir jādomā, lai šāda situācija nerastos arī Latvijā.

Izglītotie veselāki

Ārsti ar savu darbu vien spēj samazināt mirstību kopumā par 10-20%. Pārējos 80% nosaka iedzīvotāju sociālie, ģenētiskie un finansiālie aspekti. 2009.gadā publicētā pētījumā par sociālekonomisko nevienlīdzību 22 Eiropas valstīs, kurā tika iekļauti dati par 350 000 iedzīvotājiem, tostarp 7000 no Latvijas, atklājās, ka Baltijas valstīs mirstība starp tiem, kam nav augstākās izglītības, ir augstāka, un 50% no šīs paaugstinātās mirstības notika KSS dēļ. Tas nebūt nenozīmē, ka, mācoties ilgāk, cilvēki neskaidrā veidā paliek veselāki, bet gan to, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību vidēji ir augstāki ienākumi un līdz ar to arī labāka pieeja informācijai un medicīnas pakalpojumiem.

Esmu pārliecināts, ka šie ieteiktie četri kvalitātes punkti, ja tiktu pareizi un pārdomāti ieviesti, samazinātu mirstību no KSS par aptuveni 6000 cilvēkiem gadā, un tas ir iespējams pat šajā nelabvēlīgajā ekonomiskajā situācijā.
Kā teica viens no izcilākajiem 19.gadsimta vācu ārstiem un sabiedriskajiem darbiniekiem profesors Virhovs, mēs varam samazināt slimības ar izglītību un tās māsām brīvību un labklājību.