IR

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, sākoties Krievijas - Gruzijas konfliktam, zvanījis toreizējam satiksmes ministram Aināram Šleseram un tobrīd politiku formāli pametušajam Tautas partijas dibinātājam Andrim Šķēlem, mēģinot nodrošināties ar viņu atbalstu, liecina interneta vietnes Wikileaks iegūtajos ASV Valsts departamenta dokumentos atrodama telegramma no vēstniecības Rīgā. Abi minētie politiķi noliedz šādu sarunu esamību.

2008.gada 15.augustā tapušā ziņojumā, kas klasificēts kā slepens un nav domāts lasīšanai citu valstu pilsoņiem, teikts, ka viens no iemesliem, kas radīs grūtības Latvijas nostājas formulēšanā par Krievijas - Gruzijas karu, ir fakts, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem, ieskaitot svarīgākos politiskos spēlētājus, ir ienesīgas darījumu attiecības ar Krieviju, ko viņi baidās zaudēt. Tādas, pēc amerikāņu domām, ir toreizējā ārlietu ministra Māra Riekstiņa pārstāvētajai Tautas partijai, īpaši enerģētikas sektorā. Atzīmēts, ka arī toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kurš debatēs parlamentā aicinājis aizdomāties arī par Gruzijas līdera Mihaila Saakašvilli vainu kara izraisīšanā, nopelnījis krietnu naudu ar nekustamā īpašuma un tranzīta darījumiem, kas bijuši atkarīgi no Krievijas.

"Mēs domājam, ka tā nav tikai sagadīšanās, ka viņš [Vešņakovs - red.] zvanīja diviem no trim Latvijas oligarhiem. Lai gan viņš nav zvanījis Aivaram Lembergam, viņš ir sazvanījis tās partijas vadītāju, kura Lembergam ir vistuvākā," teikts ziņojumā. Kā noprotams, ASV vēstniecība interpretē Krievijas vēstnieka sarunas kā mēģinājumu apelēt pie politiķu privātajām biznesa interesēm, lai novērstu iespējamās sankcijas pret Krieviju, ko tolaik aktīvi apsprieda Latvijas diplomātiskajās aprindās - pārtraukt NATO sadarbību ar Krieviju militārajā jomā un neturpināt sarunas par atvieglotu vīzu režīmu ar ES. "Laikam ritot, atslēgas figūras Latvijā sapratīs, ka viņiem priekšā ir daudz smagākas izšķiršanās," situāciju komentējusi vēstniecība.

"Diemžēl sagaidāms, ka lielai daļai politikā ietekmīgu cilvēku pirmais instinkts būs darīt visu iespējamo, lai saglabātu savus privātos biznesa darījumus, ķeroties pie naivās iedomas, ka bizness un politika ar Krieviju var būt šķirtas lietas," teikts ziņojumā.

Premjers Ivars Godmanis ziņojumā minēts kā izņēmums, kuram bijis skaidrs, ko nozīmē Krievijas rīcība, kādas var būt tālākās sekas, viņš arī nekavējoši apjautis Krievijas atriebības iespējas enerģētikas sektorā un pieprasījis valdībā sagatavot rīcības plānu tādam gadījumam. Ziņojumā norādīts, ka augsti novērtēts Godmaņa brauciens uz Tbilisi kopā ar Baltijas, Polijas un Ukrainas līderiem, kamēr prezidents Valdis Zatlers kritizēts par priekšlaicīgu neatgriešanos no Olimpiskajām spēlēm Ķīnā.

Vērtējot noskaņojumu Latvijā, ASV vēstniecība atzīmē, ka liela daļa etnisko latviešu gruzīnu vietā viegli varējuši iedomāties sevi. Tā kā ES un NATO reakcija uz notikušo nav bijusi spēcīga, daudzi sākuši satraukties, vai abas organizācijas spēj piedāvāt drošības līmeni, kādu latvieši sagaidījuši, tajās iestājoties. Paredzamas konflikta sekas esot Latvijas vēlme paaugstināt savas militārās spējas un aicinājums amerikāņiem taustāmi apliecināt, ka viņus arvien interesē Latvijas drošība.

Atzīmēts arī, ka Latvijā dzīvojošo krievu domas par konfliktu radikāli atšķiras, un, lai gan tas daļēji skaidrojams ar viņu atrašanos Krievijas informatīvajā telpā, notiekošais vēlreiz uzsvēris, cik svarīga Latvijā ir ciešāka sabiedrības integrācija, ko notikušais padara daudz grūtāk sasniedzamu. Amerikāņi vērtējuši, ka neviena no Latvijas partijām nav gatava būt par cēloni tracim, ko izraisītu ierosinājums atvieglot pilsonības iegūšanas nosacījumus.

ASV diplomātu ziņojumi atklāj, cik frustrēta bijusi Latvija par Rietumu atturīgo reakciju uz Krievijas - Gruzijas karu. Lai gan latviešu diplomāti atzinuši, ka Gruzija nav bez vainas, par galveno vainīgo uzskatīta Krievija. Toreizējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, bijušais vēstnieks Krievijā Normans Penke nosaucis Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojumu, ka Gruzija ir agresors, par "nenormālu".  Latvija vēlējusies aktīvi iesaistīties debatēs gan ES, gan NATO mītnēs Briselē, bet jutusies pazaudējusies starp lielvarām. 

Latvijas varas iestādes pagājušās nedēļas beigās ir tikušas informētas par gaidāmo noplūdi, bet komentārus nesniegšot, jo, pēc premjera preses sekretāres Līgas Krapānes teiktā, "mēs nevaram garantēt šo dokumentu autentiskumu."

Tautas partijas (TP) preses sekretārs Arno Pjatkins Ir.lv informēja, ka ne Šķēle, ne Šlesers nav par Gruzijas jautājumu runājuši ne ar vienu no Krievijas vēstniecības pārstāvjiem. Tieši pretēji – toreizējā ārlietu ministra Riekstiņa (TP) aktīvā nostāja skaidri apliecinājusi TP un Šķēles viedokli šajā jautājumā, uzsvēra Pjatkins. Viņš arī norādīja, ka šādas informācijas klajā nākšana liek aizdomāties par ASV vēstniecības informācijas avotu spēju nodrošināt vēstniecību ar objektīvu informāciju.

Arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis noliedza, ka jebkad telefoniski būtu apspriedis ar Krievijas vēstniecības pārstāvjiem Gruzijas kara jautājumu. Brigmanis Ir.lv uzskaitīja virkni dažādu valstu vēstniecību pārstāvju, kas savulaik nākuši uz frakciju, tajā skaitā arī no ASV un Krievijas vēstniecības, taču tās bijušas parastas “protokola vadītāja klātienē notikušas sarunas”. “Nekādas slepenas sarunas nav bijušas,“ uzsvēra Brigmanis, norādot, ka visu deputāta pilnvaru laiku nekad neesot apmeklējis pat oficiālās pieņemšanas vēstniecībās.

(papildināta ar pēdējo rindkopu)