Publisko ASV Valsts departamenta dokumentus
Latvijas vadošās amatpersonas ir informētas, ka starp interneta vietnes “Wikileaks” iegūtajām ASV diplomātiskā dienesta telegrammām ir ziņojumi arī no vēstniecības Rīgā, taču nekomentē to saturu, liecina Ir.lv iegūtā informācija.
"WikiLeaks" mājas lapā atrodamā informācija liecina, ka tā rīcībā ir 632 dokumenti, kuru izcelsme ir ASV vēstniecībā Rīgā. Kopā uz Latviju attiecas 701 dokuments. Dati liecina, ka pirmais no tiem nosūtīts 2006.gada martā, bet pēdējais 2010.gada februārī.
Tā kā vietnes rīcībā nonākušo materiālu apjoms ir milzīgs, tie tiks publicēti pakāpeniski vairāku nedēļu garumā. Par Latvijas ārpolitisko vidi informēti avoti pieļāva, ka vairums dokumentu attiecas uz premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības darbības laiku, Latvijas nostāju Krievijas-Gruzijas kara laikā, atsevišķiem vietējiem ietekmīgiem politiķiem un partijām.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka ASV vēstniecība Rīgā informējusi Latvijas pusi pagājušās nedēļas nogalē. Piektdien ASV vēstniece Rīgā tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem, taču par gaidāmo noplūdi "netika pieminēts neviens vārds," teica Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš ("Vienotība"). Ārlietu ministrijā Ir.lv atbildēja, ka Ārlietu ministrija nekomentē “Wikileaks” informāciju un jautājumi par to nav adresējami šai iestādei.
Tīmekļa vietne "WikiLeaks" svētdien atklātībai nodevusi vairāk nekā ceturtdaļmiljonu ASV Valsts departamenta dokumentu, kas skar plašu diplomātisko jautājumu loku, tostarp par spriedzi Vašingtonas un Islamabadas attiecībās kodoldegvielas jautājumā, plāniem apvienot Korejas pussalu pēc Ziemeļkorejas sabrukuma un tirgošanos par Gvantanamo cietumnieku uzņemšanu un citiem.
Komentāri (83)
Anita Gertnere 29.11.2010. 17.49
Es atrodu, ka būs pieejami 632 dokumenti, ko sarakstījusi US vēstniecība Rīgā.
Sākot ar 2006.03.24 un beidzot ar 2010.02.26.
Tātad (cerams), mūs gaida jauka lasāmviela par:
– 9. Saeimas vēlēšanām un politiķu vērtējums;
– Zoo prezidenta vēlēšanas un cerams atbilde uz ”kas es esmu?” jenķu skatījumā;
– ”nothing special”, Parex;
– vērtējums par Godmaņa & co. žurcīgo bēgšanu no grimstošā kuģa un sarunas ar SVF.
Eh, gaidām….!!!:)
1
lidija_stripkane > Anita Gertnere 29.11.2010. 18.05
Pievienojos gaidām! :)
-9. Saeimas vēlēšanu rezultāts bija lietussardznieki- interesanti, kāds bija ASV vēstniecības atbalsts kā materiāli tā “garīgi”- instruktāžu veidā. Kalvītis ar visu savu komandu nebija pietiekami paklausīgas marionetes, kas arī noteica lietussargu dumpi un faktiski izšķīra viņa valdības likteni.
-Zoo prezidents jeņķiem, protams, patika daudz mazāk kā Saeimas vīriešu tualetes prezidente. ;).
– Interesanti kas tur ar to Kažociņu un KNABi bija
– Parex aizkulises, protams!
0
andrisskrastins 29.11.2010. 23.51
Ja kaut ko šie dokumenti parāda,tad to, ka par spīti visam ASV diplomāti ir labākais, kas šai valstij ir – spējīgi spriest un analizēt prāti. Īstenībā lielākais sviests nāk no politiskās vadības.
Kopumā – vēsturei būs interesanti, ir patīkami redzēt ka tuvajos austrumos Irāna ir apnikusi visiem, tāpat ka fakts ka amīšiem nav absolūti nekādu ilūziju par Krieviju un Itāliju.
Nebrīnīšos, ka pēc pirmā šoka ASV no šī nopludinājuma būs lielākoties ieguvumi.
5
oskaar > andrisskrastins 30.11.2010. 00.21
Interesētu tuvāks skaidrojums par tēmu “ir patīkami redzēt ka tuvajos austrumos Irāna ir apnikusi visiem”. Ko Jūs ar to domājat? Kas Jums tajā šķiet patīkams?
Manuprāt- Krievijā atradīsie vairums ļaužu, kuri apgalvos- “Baltija ir apnikusi visiem!”.
Tas laikam Jums patīkami vairs neizliksies. Jeb es kļūdos?
0
lidija_stripkane > andrisskrastins 30.11.2010. 09.27
pecisk
Patiesībā visvairāk apnikuši ir latvju bāleliņi, kas dedzīgi nostājas iedomātu draugu pusē (kā zināms, politikā nav draugu ir tikai intereses), kas stučī un pienes ziņas aizmirstot savu Latviju stādīt pirmajā vietā. Pašcieņas trūkums… domāšanas trūkums. Domāšanu aizstājot ar pasviestām klišejām kā-
“ir patīkami redzēt ka tuvajos austrumos Irāna ir apnikusi visiem, tāpat ka fakts ka amīšiem nav absolūti nekādu ilūziju par Krieviju un Itāliju.”
Būtu priecīgs, ja amīšiem nebūtu nekādu ilūziju arī par Latviju, bet diemžēl te patstāvīgas domāšanas vietā marionešu valdība. Viss štokos!!!
0
P_Dancis > andrisskrastins 30.11.2010. 18.17
“patīkami redzēt ka tuvajos austrumos Irāna ir apnikusi visiem”
Irāna nav īsti demokrātiska valsts attiecībā pret rietumvalstīm. Bet tā blakus Turcijai un Libānai ir viena no demokrātiskākajām valstīm arābu pasaulē. Pat neraugoties uz mullu režīmu un populistisko valsts prezidentu. Šo apstākli vajadzētu ņemt vērā.
0
ivetapundure > andrisskrastins 30.11.2010. 12.13
“Patiesībā visvairāk apnikuši ir latvju bāleliņi, kas dedzīgi nostājas iedomātu draugu pusē”
Bez šī iedomātā drauga palīdzības mums vēl tagad būtu pāris Krievijas militārās bāzes, NATO būtu zilais sapnis, savukārt pašreizējā Gruzijas situācija – būtu ticama Latvijas realitāte.
Nav jābūt kaislīgiem ASV atbalstītājiem, bet nespēja novērtēt atbalstu arī ne par ko labu diemžēl neliecina.
0
Kristaps O. > andrisskrastins 30.11.2010. 00.32
100% piekrītu šim Pēča komentam
0
Kalvis Apsītis 30.10.2014. 20.12
Ieva te izgaismojusi ļoti nepatīkamu problēmu – Valsts Prezidenta nepamatotu iesaistīšanos izpildvarā; turklāt nevis kaut kādās stratēģijas vai ārpolitikas nostādnēs (kas atbilstu amata pilnvarām), bet gan sīkumainu jaukšanos dažādu amatu dalīšanā. Bet tam ir vismaz divi cēloņi – tas ir arī Saeimā ievēlēto partiju pārstāvju mugurkaula jautājums. Teiksim, ja pirmajā L.Straujumas valdībā bija nodoms iekļaut Arti Pabriku (bet A.Bērziņš, cik saprotu, iespītējās), tad Vienotība un citi koalīcijas partneri varēja laipni paskaidrot, ka L.Straujuma jebkurā gadījumā aicinās A.Pabriku. Vai arī varēja vispār neko nepaskaidrot – un pateikt, ka par ministru kandidatūrām vienosies jau pēc tam, kad A.Bērziņš būs Ministru prezidenta kandidaturu nosaucis – šķiet, Satversmes 56.pants nenosaka to, ka izvirzāmajam Ministru Prezidenta kandidātam būtu jāatrāda topošās valdības sastāvs.
Bet tai vietā Vienotība un viņu kolēģi A.Bērziņam absolūti piekāpās – un pārtaisīja valdību atbilstoši viņa vēlmēm. Cietēja statuss, iespējams, A.Pabrikam palīdzēja iekļūt Eiropas Parlamentā. Tā ka visiem bija labi. Protams, tirgošanās par atsevišķo ministru kandidatūrām ar Valsts prezidentu ir nevēlama prakse, jo ne jau Valsts prezidentam ir jāvada valdības darbs un jāatbild par ministru izvēli. Vienīgi no partijām ir atkarīgs, vai šī prakse varēs turpināties.
Tas atgādina stāstu par Rabinoviču un kādu viņa kolēģi, kurus milicis apturējis par ielas pāriešanu pie sarkanās gaismas un licis maksāt sodu. “Vai tad Lielā Tēvijas kara veterāniem arī jāmaksā sods?” – painteresējās Rabinovičs. “Nu labi, ejiet ar,” piekāpies milicis. Rabinoviča draugs izbrīnījies vaicā – “Vai tad Tu esi Lielā Tēvijas kara veterāns?”. “Neesmu, protams. Bet vai tad pajautāt nedrīkst?” – atteicis Rabinovičs. Tāpat arī A.Bērziņš tikai pajautāja, kuri varētu būt ministru kandidāti. Un vai tad pajautāt nedrīkst?
2
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@lno > Kalvis Apsītis 30.10.2014. 21.29
Labs:)
0
Austras koks > Kalvis Apsītis 01.11.2014. 11.16
Tieši tā, partijas/deputāti/premjera kandidāts paši pieļauj, ka Bērziņš tos stumda. Ja partijas pateiktu Bērziņam, ka izvēli izdarīs pašas savstarpēji vienojoties, tad Bērziņam būtu jāstāv pie ratiem.
Vienīgais, ko Bērziņš varētu prasīt, būtu, lai pirms MP kandidāta nominācijas, atnes tomēr partiju apliecinājumu, ka tās ir vienojušās par MK sastāvu, lai tādējādi būtu pārliecināts, ka izvirzītais MP kandidāts tiks atbalstīts Saeimā.
Bet problēma jau laikam tur, ka partijām pašām ir gan iekšēji kašķi par personālijām, gan partiju savstarpēji kašķi par ministrijām un ministru kandidātiem, un partijas šādu Bērziņa iejaukšanos atbalsta tādēļ, ka to var izmantot gan savās savstarpējās cīņās par vietām MK, gan partiju iekšējās cīņās, lai pabīdītu kādu savu biedru malā, vai lai to iebīdītu ministra amatā.
Tad nu arī Bērziņš to pilnā mērā izmanto – gan lai savu ietekmi palielinātu, gan lai savas “bijušās” partijas ZZS ietekmi palielinātu, gan lai MK redzētu sev tīkamākus kandidātus utt.
0