Karogs nocenotais
Viedokļi
Es neesmu ļoti nacionālistiska pēc pārliecības, bet tas plakāts man uzdzen šermuļus, tāpat kā likuma teksts, kas tāda juridiska "hļeb i solj" forma. Man tikai, līdzīgi kā Ingvildai tālāk komentos, ne visai patika tas pretnostatījums, jo man šķiet, ka tās sievietes, kuras stājas fiktīvās laulībās, ir tikai likumsakarīgs mūsu valsts un sabiedrības produkts un ļoti prasījās vēl kāda rindkopa par šīm likumsakarībām.
Domā, Pakalniņa ar saviem rakstiem par dažādām dzīves parādībām necenšas iespaidot sabiedriskos procesus? Droši vien viņas rakstos mēs neatradīsim analītisku procesu izpēti - nav viņas ampluā. Bet tiem ir spēcīga emocionāla iedarbība, kas ir iedarbīgāks "ierocis", un tas ļauj man cerēt uz rezultātu.
Jā, jā, tikai nosodot meitenes, kas dodas fiktīvajās laulībās, der atcerēties, ka viņas tikai cenšas atbilst daļas sabiedrības "augstākajiem ideāliem", proti, spožo pastkartīšu (laba mašīna, māja,u.t.t) dzīvei, bieži bieži vien pat nespējot salīdzināt piedāvātās naudas summas, mānīgās iespējas ar reālajām sekām. Tās jau nav inteliģentas, izglītotas lielpilsētu jaunkundzes, kuras uzķeras uz labās dzīves apsolījumiem. Un, manuprāt, tā patiešām būtu sabiedrības atbildība - atklāti un nepārtraukti runāt par to, kas un kādi riski dzīvei patiesībā slēpjas aiz saldajiem arābu solījumiem, ne snobiski noriet par valsts nodevību.
Ina!
"neesmu ļoti nacionālistiska pēc pārliecības"
Skumji, ka tā, jo esmu pārliecināta, ka tās meitenes, kuras tik viegli "atdodas" pakistāniešiem, arī domā tieši tāpat! Un tieši tur ir tā vaina!
Es gan esmu pat ļoti, ļoti nacionālistiski noskaņota- tāpat kā citas ES pilsones ,un abi mani lielie bērni, kuri sevi gan tā nepārdos, jo audzināti patriotiski un mīl savu Latviju!
"neesmu ļoti nacionālistiska pēc pārliecības"
Skumji, ka tā, jo esmu pārliecināta, ka tās meitenes, kuras tik viegli "atdodas" pakistāniešiem, arī domā tieši tāpat! Un tieši tur ir tā vaina!
Es gan esmu pat ļoti, ļoti nacionālistiski noskaņota- tāpat kā citas ES pilsones ,un abi mani lielie bērni, kuri sevi gan tā nepārdos, jo audzināti patriotiski un mīl savu Latviju!
Domāju, ka "tās meitenes, kas atdodas pakistāniešiem" šo lēmumu sakarā vispār nedomā nacionālās kategorijās. Esmu redzējusi daudzus cilvēkus, kas arī saka, ka mīl Latviju, bet degradē to visneiedomājamākajos veidos. Vārdi ir vārdi. Ar to, ka neesmu ļoti nacionālistiska biju domājusi to, ka manā vērtību skalā ir vērtības, kas ir virs nacionālajām, nevis, ka neesmu savas valsts patriote.
Jā, jā, tikai nosodot meitenes, kas dodas fiktīvajās laulībās, der atcerēties.."
------------------------------------------------
Tuos,kas daudz piestrādāja,lai radītu krīzi galvās.Daži apzināti, lielāka daļa aiz stulbuma un ģeniālas "īzpratnes" par tirgus ekonomikas vērtībām- gluži kā publiskā nama turētāja"'izpratne" par Freida mācībām.
------------------------------------------------
Tuos,kas daudz piestrādāja,lai radītu krīzi galvās.Daži apzināti, lielāka daļa aiz stulbuma un ģeniālas "īzpratnes" par tirgus ekonomikas vērtībām- gluži kā publiskā nama turētāja"'izpratne" par Freida mācībām.
.Laila raksta labi. Tikai, atšķirībā no "secinājums", man nav nekāds gandarījums to lasot.
Un runa nav tikai par pašu aprakstīto problēmu.
Pāris aspekti. Pareizāk, par divu aspektu mijiedarbību. Par to, kā aprakstīto saprot pašas izpildītājas, un par mūsējo sapratni. Sabiedrības kopumā.
To kopumā visai kolorīti demonstrē raksta autore. Iesākot ar karogiem. Nevar jau apstrīdēt, ka ir izdevies iespaidīgi. Sak', re kādi tie biznesmeņi - suņu barību ar karogiem pa vienu vietu, ka tik nauda ripo. Un publika piekrītoši noelšas - jā, jā, tādi tie pārdevēji ir! Un tas nekas, ka nodokļi tiek nomaksāti. Tas vairs nav interesanti. Un autores nomērķētajā kontekstā arī ne visai "ierakstās".
.Un vēl, sabiedrībā kultivētā atbalstošā izpratne attiecībā uz laimes meklējumos aizbraucošajiem. Un tas nu ir tas fons, kuru mēs, sabiedrība, demonstrējam.
Ko tas saka "izpildītājām"? Aizšaut līdz Londonai ir "kruti". Un viss biznes vienalga ir amorāls. Bet nauda nesmird! Mūsu pašu attieksme pret lietām kopumā ir atšķirīga no tās, kuru nu gribam demonstrēt pret lētajām dzimtenes tirgotājām.
Jā, viņas rīkojas nesmuki. Bet kā tad īsti ir ar mums pašiem? Mūsu attieksmi? Ko mēs pamanām un nosodam? Bet ko klusējot atbalstām?
Par to karogu ievadu manu uzmanību vairāk pievērsa teksts "liels un lēts". Iespējams, ka autores emocionālais domu gājiens bija cits, radīt noskaņu, līdzības utt., bet ātrumā lasot izklausās tā kā pēc nosodījuma par to, ka, kā gan tā- "karogs" un "lēts". Man, savukārt, šķiet brīnišķīgi, ka karogs var būt lēts, cilvēki to var atļauties iegādāties un svinēt valsts svētkus, nevis aplūkot to muzejā kā relikviju vai pie kādas valsts iestādes sienas.
Nesaprotu, kāds te sakars ar "latviskuma nodošanu". Nav jau tā, ka tie Pakistānieši paliks Latvijā. Skatoties tīri ekonomiskos lielumos, no šī procesa zaudē Eiropa (Latvija mazāk kā attīstītās dalībvalstis) un iegūst mūsu, izsakoties autores vārdiem, "caurumi". Tiem, kuri sapņo par vienotu Eiropu ar kopīgām interesēm un vērtībām un tml. utopijai, protams sāp, ka mūsu daiļavu dēļ cieš ES drošība un migrācijas politika. Tomēr es ieteiktu skatīties uz to visu pragatiskāk, jeb, pārfrāzējot lorda Palmersotna teikto, "Valstij nav nedz draugu, nedz ienaidnieku. Ir tikai intereses". Ja Latvijas iedzīvotāji šādā veidā var uzlabot savu labklājību uz ES rēķina, es to redzu kā plusu. Ja kāds domā, ka ES ar mums tāpat nedarītu - papētiet kaut vai ES lauksaimniecības politiku...
(turp. 1)...Par morālo jautājuma pusi, es arī ieteiktu skatīties plašāk - jāatceras, ka mēs dzīvoja sabiedrībā, kuras morāles un uzvedības normās pavisam nesen vēl ietilpa astronomu dedzināšana uz geju sēdināšana cietumos. Kā ir teicis kāda populāra seriāla varonis T-begs, "In this world, sister, we are all prostitutes" - ja clvēks uzskata šada veida "cauromošanos" par savu labāko alternatīvu, tad es vairāk nosodīšun nevis šo cilvēku, bet gan to, kurš savu/sabiedrības aizspriedumu pārņemts viņu nosodīs.
(turp. 2)Protams, sabiedrības simpātijas ir vieglāk iegūt gudri spriežot par augstām vērtībām, valstiskuma nenodošanu utt., bet lēmumu pieņēmējiem ir sabiedrības interesēs jāspēj būt pragmatiskiem - šajā gadījumā ir jābūt drīzāk priecīgiem par to, ka daļai valsts iedzīvotāju ir šāda papildus opcija kā uzlabot savu dzīvi. Vai arī autore domā, ka labāk būtu, ja mūsu meitenēm šādas izvēles nebūtu, un daudzām no viņām nāktos piedzīvot Skārletas likteni: "I'm going to live through this and when it's all over, I'll never be hungry again. No, nor any of my folk. If I have to lie, steal, cheat or kill. As God is my witness, I'll never be hungry again."
IMHO,
Art
Art. Mjaaa, krieviem agrāk skaitījās glauni citēt franciski, švaukstiem - vāciski, bet mūsdienās, kad vairs raganas nededzina, bez ierunām pārņemt visu bez vērtēšanas no rietumiem /parasti to sliktāko, labāko pagaidām nē, jo jānogaidot , kamēr nomainīsies paaudzes/ , to vienmēr uzskatot par vērtībām, ko jācenšas pamatot ar citātiem angļu valodā:))
Nu, ar citātiem es nekādā veidā necentos neko pamatot, drīzāk tikai ilustrēt :) Man nepatīk tulkot citātus, pastāv risks pazaudēt orģinālās domas nianses.Es vēlētos iebilst Jūsu izteikumam, ka mūsdienās raganas vairs nededzina. Vai tad mūsdienu sabiedrība spēj nepiemiegt šķību aci ieraugot vientuļo māmiņu? Vai ASV prezidents var pateikt, ka netic Dievam? Raganas mainās, princips paliek, mēs kā cilvēkbūtnes vienkārši nespējam ļaut citiem dzīvot tā, kā viņi vēlas (pat ja tas nevienu citu neskar), ja tas, ko viņi dara, neiekļaujas mūsu šaurajā izpratnē par to, kas ir pareizi. Nothing new under the sun. Un jā, pat tādi cilvēki kā Hitlers - vai Tev neliekas, ka viņi tik tiešām ticēja, ka tas ko viņi dara padarīs pasauli labāku? Lielākās mūsu traģdijas rodas no cēlākajiem nodomiem, kad noteiktiem cilvēkiem rodas iespēja pamēģināt izmainīt pasauli atbilstoši saviem "pareizības" rāmjiem...IMHO.
Art
otra puse ->Es nevaru nepiekrist, ka "pragmatiski" cilvēki, rīkojoties savtīgu motīvu vadīti, ir nodarījuši lielu kaitējumu sabiedrībai. Tajā pašā laikā, manuprāt tik pat lielu (bet grūtāk saskatāmu) kaitējumu ir nodarījuši "nepragmātiski" cilvēki vadošos amatos, un "nepragmātiska" sabiedrība, kas viņiem nodrošinājusi iespēju pieņemt visai nācijai/pasaulei nozīmīgus lēmumus.
Tam ir daudz piemēru - (i)minimālā alga - darba tirgos, kurus neraksturo monopsonija vai oligopsonija tā kaitē darbaspēkam, jo daudzi iedzīvotāji, kuri labprāt strādātu par mazaku nekā minimālā alga paliek bez darba, (ii)lielāki bērnu pabalsti (it īpaši ja progresīvi pret bērnu skaitu) - rada stimulus cilvēkiem, kuri ir vismazāk piemēroti kļūt par vecākiem (nāk prātā stereotipiskās Latglales žūpas, kuras pārtiek (pērk krutku) no pabalstiem), radīt lielu skaitu pēcnācēju, nolemjot ciešanām neskaitāmus bērnus, utt...
(turp...)Es vēlos, lai cilvēki, kuriem es uzticu atbildību par (daļēji) savu un arī visas nācijas nākotni spēj pieņemt pareizos lēmumus, pat ja tie ir sāpīgi un nedod politiskās dividendes - piemēram (i)attiekties sadarboties ar teroristiem, pat ja tas maksās dažas dzīvības tuvākā nākotnē, bet samazinās cilvēku upurus ilgtermiņā, (ii) samazināt budžet izdevumus tagad, pat ja tas nozīmēs jostu savilkšanu, bet neradīs nabadzības un bada draudus nākotnē, (iii) atteikties ziedot nozīmīgu daļu valsts budžeta dažu pacientu dārgām operācijām, kas nozīmēs dažas nāves tūlīt, bet mazāk ciešanu nākotnē, utt...
(turp2...)Es ticu, ka "pragmatisks" cilvēks nācijas vadībā, kurš spēj nepakļauties emocijām, kurš spēj rīkoties izejot no savu aizspriedumu rāmjiem, tajā pašā laikā strādājto tikai valsts interesēs, var nozīmīgi uzlabot nācijas dzīves līmeni. Cilveks, kurš kritiskos brīžos spēj noteikt viena cilvēka dzīvības cenu. Cilveks, kurš spēj uzņemties atbildīgu par kādu lokālu trāgēdiju vispārējās nācijas labklājības vārdā. Tajā pašā laikā es nesaku, ka mūsu pasaule ir pieredzējus daudzus šādus cilvēkus, vēl jo mazāk pareizajos amatos.
IMHO,
Art
Neapstrīdu pragmatisma jēdzienu (tas būtu absurdi). Tikai tas ir pārāk daudz valkāts nevietā. Tipa latviešiem jāatmet savs latviskums, jo tas esot nepragmatisks. Tāpēc to piesaukt kā galveno panaceju sabiedrībai ir tā kaut kā baigi vienpusēji. "Es ticu, ka "pragmatisks" cilvēks nācijas vadībā, kurš spēj nepakļauties emocijām, kurš spēj rīkoties izejot no savu aizspriedumu rāmjiem, tajā pašā laikā strādājto tikai valsts interesēs, var nozīmīgi uzlabot nācijas dzīves līmeni."
Lai spētu uzņemties atbildību par valsti un tās pilsoņiem ar pliku pragmatismu nepietiks. Ja nebūs arī emocionāla motivācija, sanāks kā Staļinam vai Mao.
Pārdodas Poliščuka vai Bendrāte - nekas;
Pārdodas Marijas ielas prostitūta - riskē nokļūt policijā;
Pārdodas latviete pakistānietim - nodevība;
A būtība ta ir viena. Runa nav par apstākļu kopumu, kur tas notiek, bet gan par pārdošanās faktu, ja sieviete to dara, tad to latviski sauc par ... un summa, vieta, un pircējs ir mazsvarīgi. No pragmatiskā viedokļa tiek pārdots kaut kas, kam ir vērtība un ar ko var nopelnīt. Tīrs bizness,tā teikt, Un bizness, kā zināms nav nacionāls. Bet, paldies dievam, neesam vēl tik pragamatiski. Nenorokam nelaiķi grāvmalā, lai nesmirdētu, bet rīkojam bēres. Palaižam kolēģi pirmo pa durvīm, kaut zinam, ka tā ir čūsku vecene. Palīdzam vecākiem pensionāriem, kaut gribētos nopirkt sev jaunu televizoru. Tas ir tas, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka un veido sabiedrību. Tas ir tas, kāpēc neesam neandartāliešu bars. To sauc par ētiku, ja kas.
Daudzi gan nezin, ko tā nozīmē.
Pārdodas Marijas ielas prostitūta - riskē nokļūt policijā;
Pārdodas latviete pakistānietim - nodevība;
A būtība ta ir viena. Runa nav par apstākļu kopumu, kur tas notiek, bet gan par pārdošanās faktu, ja sieviete to dara, tad to latviski sauc par ... un summa, vieta, un pircējs ir mazsvarīgi. No pragmatiskā viedokļa tiek pārdots kaut kas, kam ir vērtība un ar ko var nopelnīt. Tīrs bizness,tā teikt, Un bizness, kā zināms nav nacionāls. Bet, paldies dievam, neesam vēl tik pragamatiski. Nenorokam nelaiķi grāvmalā, lai nesmirdētu, bet rīkojam bēres. Palaižam kolēģi pirmo pa durvīm, kaut zinam, ka tā ir čūsku vecene. Palīdzam vecākiem pensionāriem, kaut gribētos nopirkt sev jaunu televizoru. Tas ir tas, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka un veido sabiedrību. Tas ir tas, kāpēc neesam neandartāliešu bars. To sauc par ētiku, ja kas.
Daudzi gan nezin, ko tā nozīmē.
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai
Nākamais raksts
Ne punkts, bet daudzpunkti (14)
TB/LNNK valdes spriedums par Jakrinu atgādina bērnu ludziņu
Vēl par šo tēmu
-
"Bloomberg": Latvija var būt ceturtā eirozonas valsts, kas atbilst Māstrihtas kritērijiem 19
Pagaidām Māstrihtas kritērijiem atbilst tikai Somija, Igaunija un Luksemburga
-
Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos? 64
Iedzīvotāju skaita dinamika jaunajās ES dalībvalstīs: viss atkarīgs no relatīvā ienākumu...
-
Kas jāstiprina Latvijā, lai atbalstītu nacionālu valsti? 3
1==Valsts griba//2==Nācijas griba//3==Latviešu valoda//4==Latviešu nācijas apziņa//5==Nekas nav...
-
ASV: Latvijā galvenā cilvēktiesību problēma ir korupcija 46
Latvijā par pastāvīgu problēmu uzskatāma vardarbība pret sievietēm
-
Infografika: Latvijā martā mazākā gada inflācija ES 1
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas gan ES martā palielinājās par...