Aizdevējiem ir iebildumi pret iespējamu iemaksu samazinājumu pensiju otrajā līmenī
Nākamā gada valsts budžets, iespējams, būs pēdējais, kurā būs nepieciešama "griešana" un turpmāko budžeta deficīta konsolidāciju jau būs iespējams nodrošināt uz pieaugošo ieņēmumu rēķina, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Ministrija esot sagatavojusi plašu priekšlikumu klāstu, kas pārsniedz nepieciešamo konsolidācijas apjomu. Pēc viņa teiktā, tiek piedāvāti trīs izšķiršanās varianti, no kuriem viens ir pašas ministrijas šā brīža redzējums, kā iespējams konsolidēt budžetu. Otra priekšlikumu grupa piedāvājot alternatīvus pasākumus, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes palielināšanu. Savukārt trešajā grupā esot iekļauti tie priekšlikumi, kurus kāds līdz šim ir izteicis, tomēr ministrija neuzskata, ka tie būtu veicami.
Konkrētie lēmumi būšot jāpieņem jaunajai valdībai, teica Repše.
Viņš atklāja, ka starptautiskajiem aizdevējiem ir iebildumi pret iespējamu iemaksu samazinājumu pensiju otrajā līmenī, tāpēc šāds priekšlikums netiek virzīts kā prioritārs. Savukārt attiecībā uz PVN samazinātajām nodokļu likmēm ministrija joprojām uzskata, ka tās ir vai nu jāatceļ vai nu jāpalielina.
Repše joprojām redz iespēju samazināt ministriju tēriņus, daudzi no kuriem joprojām ir “nelietderīgi”, par ministra teikto vēsta LETA. Tāpat viens no priekšlikumiem būšot veikt izmaiņas Ministru kabineta kārtības rullī, lai turpmāk visi jautājumi, kuri ir ar negatīvu fiskālo ietekmi un pret kuriem iebilst Finanšu ministrija, vispār neparādītos valdības darba kārtībā, sacīja Repše.
Repše uzskata, ka 2011.gada budžets varētu būt pēdējais, kurā jāpieņem tik smagi lēmumi. Turpmākie konsolidācijas pasākumi jau būs vieglāki, jo lielākā daļa problēmu līdz šim esot atrisinātas, uzskata ministrs.
Jau ziņots, ka jaunais finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks portālam “Nozare.lv” arī minēja, ka starptautiskie aizdevēji konsolidācijas paketē nevēlas redzēt iemaksu atcelšanu pensiju otrajā līmenī, kas premjers Valds Dombrovsis (“Vienotība”) min kā vienu no nākamā gada budžeta samazināšanas pasākumiem.
“Nozare.lv” Vilks arī teica, ka valsts uzņēmumu privatizācija varētu būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.
Šādu pieeju patlaban izmantojot Lietuva, taču Latvijas gadījumā no starptautisko aizdevēju puses tas tiktu uzskatīts kā vienreizējais pasākums un varētu netikt ieskaitīts valsts ieņēmumos, jo starptautiskie aizdevēji Latvijas budžeta konsolidācijā vēlas redzēt strukturālās reformas.
Vilks gan pieļauj, ka aizdevēji atsevišķās jomās būs gatavi panākt Latvijai pretim. "Ja aizdevēji redzēs, ka Veselības ministrija piedāvā kardinālas reformas, piemēram, obligāto veselības apdrošināšanu, viņi pieļaus pagaidu pasākumus, taču tie jebkurā gadījumā nevarēs darboties problēmu atlikšanai," uzskata potenciālais finanšu ministrs.
Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja "Lattelecom", "Latvijas Mobilo telefonu" un "airBaltic", taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama "Latvenergo", Latvijas Pasta, "Starptautiskās lidostas "Rīga"", "Latvijas Dzelzceļa", "Latvijas Gaisa satiksmes" un "Latvijas Valsts mežu" privatizācija.
Komentāri (37)
Laumiņa 29.10.2010. 12.52
Vismaz atšķirībā no citiem bijušajiem un iespējams esošajiem, katrs Vilka teikums normālam cilvēkam ir saprotams, varbūt apspriežams bet argumentēts. Protams, nerunājot par grūtgalvīšiem, kuri apspļaudīs jebko un jebkad, ja tas viņiem nav saprotams…vai izdevīgs (politiķi)…
0
buchamona 29.10.2010. 11.51
Laikam ir jaasaka paldies aizdeveejiem par to, ka vinji censhas panaakt, lai LV vienreiz saak pelniit, nevis hroniski ~ meklee~ truukstosho naudu :)
1
Una Grinberga > buchamona 29.10.2010. 13.01
Tā nav pelnīšana, bet gan nevajadzīgu funkciju atsijāšana jeb valsts izdevumu samazināšana (vismaz airBaltic gadījumā)!!!
0
austrisv 29.10.2010. 14.21
Domāju, ka uz laiku var bankām atraut soc iemaksas 2.pensiju līmenī, jo bankas tāpat pamanās šos ieguldījumus pārvērst ar – zīmi gada beigās!
Lai valsts uz laiku pati apsaimnieko savas soc budžeta iemaksātās soc iemaksas, ko nodrošina pensiju 1. līmenis. Pie šis krīzes 1. pensiju lēmenis nenodrošina nemaz mazāku pensiju nekā 2. līmenis, kas atdots banku apsaimniekošanai un riskantiem ieguldījumiem, it sevišķi jau krīzes apstākļos!
Valsts vismaz garantē, ka savu naudu saņemsi, bet kā ar komerc banku garantijām?
3
+2
-4
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@guncha26 > austrisv 29.10.2010. 15.46
Tik daudz kļūdu 4 teikumos. Un konkrēti:
1) 2.līmeņa pensiju iemaksas netiek veiktas bankām, bet gan iedzīvotāju personīgos kontos, kas tiek tālāk pārvaldīti pensiju fondos. Protams, pārvaldīšanas procesā piedalās ieguldījumu sabiedrības (kas ir banku meitas uzņēmumi), bet tāpēc mums ir vismaz 10 pārvaldītāji, lai izvēlētos labākos, kas nebeidz katru gada ar –
2) Kā liecina dati: http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php uz šodienu visi fondi (izņemot Swedbankas Dinamiku) ir + pa visiem periodiem.
3)Valsts nemaksā nekādas soc.iemaksas. To dara darba devēji.
4) Valsts neko neapsaimnieko. 1.līmenis ir vienkārša naudas dalīšana no šodien strādājošiem uz pensionāriem. Kas nav pareizi, izņemot Eiropu reti kur pastāv un pirms 50 gadiem nepastāvēja vispār nekur.
0
austrisv > austrisv 29.10.2010. 16.29
sergei!
“3)Valsts nemaksā nekādas soc.iemaksas. To dara darba devēji.”
Acīmredzot Tu īsti labi nesaproti latviski, jo tad izlasītu un saprastu, ka nevienā teikumā neesmu rakstījusi, ka valsts maksā soc iemaksas. Valsts administrē soc iemaksas(VID), bet, ja rakstītajā pietrūka garumzīmes uz burta A, tad atvainojos, par to, ja radīti pārpratumi!
Netaisos arī apspriest, jo ir taču arī valsts iestādes, kas skaitās darba devēji un maksā soc iemaksas, bet tas nav tas, par ko es vispār runāju!
nesākšu no pirmskara perioda, jo tā aprakstīt kura iestāde ko dara nav bijis mans mērķis, lai gan valsts iestāde(VID) administrē soc iemaksas valsts soc budžetā, bet cita iestāde šis iemaksas sadala !
0
guncha26 > austrisv 29.10.2010. 15.47
5) 1. un 2.pensiju līmeņi ir papildinoši – tapēc nav skaidrs kas ir domāts 3.teikumā.
6) Valsts neko negarantē. Tika pārdala naudu. Kā būs pēc 25 gadiem, kad es būšu pensionārs – vai kāds maksās nodokļus un vai ar tiem pietiks, lai maksāt man pensiju – es nezinu. Tāpēc ir pareizi likt usvaru uz 2.līmeni – respektīvi personīgi rūpēties par pensiju, šodien veikt uzkrājumus rītdienas pensijām.
Apmēram tā.
0