IR

Nebūtu jābrīnās, ka aizejošā Saeima mēģina pagūt pieņemt likumu normas, kuras der dažiem ietekmīgiem polituzņēmējiem, bet kuras jaunā Saeima varētu neatbalstīt (kā nupat nelaiķes Tautas partijas (TP) Vents Armands Krauklis nesekmīgi pamēģināja dabūt monopola tiesības atkritumu poligoniem). Taču balsojums ceturtdien par grozījumiem Krimināllikumā ir sveiciens nākotnei — signāls, ka dalījums valdošajā koalīcijā un opozīcijā arī jaunajā Saeimā palaikam būs ļoti nosacīts.

Jaunā likuma norma, ka «no kriminālatbildības var atbrīvot personu, ja konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā», gan nav salīdzināma ar dažiem citiem šīs Saeimas laikā pieredzētājiem tiesiskuma graušanas gadījumiem.

Piemēram, ar «zaļo zemnieku» mēģinājumu nepieļaut «antimafijas likuma» pieņemšanu jeb grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļauj atbrīvot no kriminālatbildības mazākas ''zivis'', kuras piekrīt liecināt pret noziedzīgu afēru haizivīm. Vai ar leģendārajiem ''mutatis mutandis'' grozījumiem Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kuri būtu novērsuši šādu līdzekļu legalizācijas novēršanu. ZZS ļaužu balsošana pret Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, ko paši nemaz neslēpj un ar ko teju vai lepojas, bija svaigākais piemērs un mēģinājums risināt Lemberga kriminālproblēmas kompleksi.

Pret lietu izmeklēšanas termiņu saprātīgumu nevar iebilst, un pret šīs likuma normas pieņemšanu neiebilda arī Ģenerālprokuratūra. Ikviena tiesības uz lietas izmeklēšanas saprātīgu termiņu jau ir kā princips noteiktas Kriminālprocesa likumā.

«Saprātīgs termiņš», protams, ir interpretācijas jautājums, likumā vienīgi pateikts, ka tas nozīmē «bez neattaisnotas novilcināšanas». Un ka «kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem» — arī tie visi ir dažādi interpretējami apstākļi. Visi šie apstākļi arī līdz šim principā varēja būt pamats kriminālprocesa izbeigšanai. Tagad tie ir nostiprināti arī Krimināllikumā kā nu jau pavisam stingrs iemesls atbrīvošanai no kriminālatbildības.

Šīs normas virzīšana un pieņemšana Saeimā notika diemžēl ne tik daudz tiesiskuma, cik konkrētu interešu vārdā. Vislielākā interese par Krimināllikumu, saprotams, mēdz būt ar to konfliktā nonākušajiem. Varam minēt, ka smagos kriminālnoziegumos apsūdzētājam Ventspils mēram lietu izmeklēšanas termiņi varētu šķist nesaprātīgi.

Piemēram, tā dēvētā Lemberga stipendiātu lieta ir par nodarījumiem, kuri varētu būt veikti kopš 2001.gada, un ir izdalīta atsevišķā lietā 2006.gadā. Jaunais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir uzdevis veikt tieši šīs lietas «inventarizāciju» un atzīst, ka lietai piesaistīto cilvēku skaits nenodrošina lietas virzību noteiktos termiņos.
Par atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja termiņi nav saprātīgi, ļoti prognozējami balsoja gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan TP, gan LPP/LC. Un arī ''Saskaņas centrs'' (SC). Kopā 58 deputāti. Pret bija tikai ''Vienotības'' partiju 23 pārstāvji.

Šāds balsojums liek izdarīt divus galvenos secinājumus. Pirmkārt, ''Vienotība'' arī ar 33 balsīm jaunajā Saeimā droši vien būs opozīcijā ZZS, SC un ''Par labu Latviju'', kad būs skartas tās valdības partneru «zaļo zemnieku» patrona intereses.

Otrkārt, kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka ir aplami uzskatīt SC par «godīgu» un «nesasmērējušos» politisku spēku tāpēc vien, ka tas nav bijis pie varas. Atbilde uz jautājumu, vai ''Vienotībai'' būtu pareizāk veidot valdību ar oligarha Lemberga «zemniekiem», vai ar Ušakova un Urbanoviča ''saskaņiešiem'', arvien paliek — abējādi ir slikti, jo abiem nav problēmu vienoties arī par tiesiskuma izpratni. Turklāt SC ir pašiem savi oligarhi, kā parādīja viņu pašaizliedzīgā cīņa nesen Saeimā par ''Parex bankas'' bijušo īpašnieku Kargina un Krasovicka iespējām turpināt saņemt dividendes no depozītiem nu jau valsts bankā. SC klātbūtne valdībā vienkārši paralizētu ''Vienotības'' spējas pieņemt arī citus lēmumus, pirmām kārtām par budžetu, ne tikai par Lemberga attiecībām ar likumu.

Jaunās Saeimas sastāvs būs labāks, ja vērtē iespējamos apdraudējumus tiesiskumam — TP un LPP/LC bloks saruks no pašreizējām 26 līdz astoņām deputātu vietām, bet SC un PCTVL pārstāvju skaits no 23 pieaugs tikai līdz 29 SC vietām.

Tā kā SC paliks opozīcijā, Lembergam gan var būt lielāka ietekme valdības koalīcijā, tomēr vienošanās par viņam vajadzīgiem likumiem ar opozīciju nebūs tik vienkārši panākt un būs daudz grūtāk paskaidrot nekā tad, ja SC būtu valdībā. Taču ''Vienotības'' iespējas to vēl vairāk apgrūtināt būs lielā mērā atkarīgas no pašas turēšanās pie deklarētajiem tiesiskuma un morāles principiem.

Tā jau ir tikai pašas ''Vienotības'' izvēle. Piemēram, izvēlēšanās neredzēt problēmu ar savu deputāti Silvu Bendrāti, kura apšaubāmā veidā ņēmusi naudu no Lemberga un nekad neaizmirsīšot šo viņa labo darbu, ir ļoti slikts jaunas valdības sākums un slikta ziņa tiesiskumam Latvijā, ko ''Vienotības'' politiķi solījuši sargāt un stiprināt.