Pret ko balsot?

Balsot vēlēšanās ir svarīgāk nekā izvēlēties vienīgo īsto sarakstu

Dzirdēts ieteikums tiem vēlētājiem, kuri nevar izlemt, vai balsot par Šleseru, Lembergu vai Urbanoviču, balsot par visiem trim – salikt vienā aploksnē Par labu Latviju!, Zaļo un Zemnieku savienības un Saskaņas centra kandidātu sarakstus. To pašu rezultātu var sasniegt, iemetot balsošanas kastē tukšu aploksni, kā daži mudina rīkoties. Abos variantos jūsu balsojums tiks atzīts par nederīgu, tomēr būsit aktīvi piedalījies vēlēšanās.

Ja esat izlēmis balsot, šādi padomi jums nav vajadzīgi. Taču noteikti pazīstat cilvēkus, kuri vēl šaubās. Šeit būs daži argumenti, kurus jūs varētu viņiem minēt, kāpēc ir jābalso.

Pretstatā «aktīvi» var piedalīties pasīvi, nevis nepiedalīties vēlēšanās. Pusi no pašreizējās Saeimas deputātiem ir ievēlējuši pilsoņi, kuri iepriekšējās vēlēšanās nebalsoja (tādu bija 39%) vai balsoja par kādu no sīkpartijām (vēl aptuveni 10%). Viņu balsis tika proporcionāli sadalītas starp 5 procentu barjeru pārvarējušajām partijām, aprēķinot katrai deputātu vietu skaitu Saeimā. Tā ka nepiedalīšanās ir tāds pats pašapmāns kā daža laba protesta balsotāja iedoma, ka par šādu Saeimu viņš nu gan neesot balsojis.

Ieteikumus balsot ar nederīgām vēlēšanu zīmēm vai tukšām aploksnēm nevar uzskatīt par politiski korektiem. Atbildīgiem demokrātiskas valsts pilsoņiem tā rīkoties nepiedien. Tomēr, ja būtu jāizvēlas – vai vispār nebalsot, vai balsot ar tukšu aplok­sni, – otrais būtu mazāks ļaunums.

Vēlētāju arvien mazāka aktivitāte kļūst par lielāku ļaunumu nekā viņu indeve ikreiz kāpt uz tiem pašiem grābekļiem. 2002.gadā 8.Saeimas vēlēšanās balsoja 72% vēlētāju, 9.Saeimas vēlēšanās 2006.gadā – vairs tikai 61%, un ir bažas, ka šogad balsojušo procents varētu būt vēl mazāks.

Tas samazina iekļūšanai Saeimā nepieciešamo balsu skaitu, ko aprēķina no vēlēšanās balsojušo vēlētāju kopskaita. Tāpēc nākamās Saeimas, līdz ar to arī valdības sastāvu un tātad valsts turpmāko virzību var izšķirt ne tik daudz tas, cik balsu dabūs katrs no trim aptauju līderiem – SC, Vienotība un ZZS – , bet gan pirmām kārtām tas, cik daudz vēlētāju aizies balsot. No tā būs atkarīgs, cik vēl sarakstu un kuri iekļūs Saeimā no tiem trim, kuri balansē uz piecu procentu robežas – VL-TB/LNNK, PLL, PCTVL.

Politiķu mērķi jāvērtē pēc viņu rīcības sekām, un varbūt arī vēlētāju rīcības rezultāts ir svarīgāks nekā tās motivācija. Ja balsošanas ar nederīgiem biļeteniem rezultāts būtu vienotāka Saeima, stabilāka valdība un atbildīgāka politika, tad varbūt rīcība nemaz arī nebūtu bijusi tik bezatbildīga, kā izskatās?

Nākamā Saeima, kurā nebūtu PLL brigādes, lai arī kādas citas partijas un kādās proporcijās tajā būtu pārstāvētas, būtu labāka nekā tāda, kurā būtu Šķēle un Šlesers.

Tad, pirmkārt, nevarētu tapt klaji promaskaviska valdība, kuras politikas pamatā būtu atteikšanās no starptautiskā aizdevuma programmas, Krievijas labvēlības pirkšana par pilsonības un valsts valodas cenu, valsts uzņēmumu iztirgošana un lata devalvācija. Turpinātu strādāt pašreizējā valdības koalīcija ar, visticamāk, Valdi Dombrovski priekšgalā, kas nozīmētu ārpolitikas nemainību, finanšu stabilitāti un ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos.

Otrkārt, Kremļa politika, kuras mērķis ir bijis vispirms ar draudiem, tad ar pielabināšanu dabūt pie varas Latvijā sev draudzīgu valdību, būtu izgāzusies tik pamatīgi, ka rastos cerības uz «krievvalodīgo» vēlētāju atskārsmi, ka viņu atbalstītie politiķi nekad nepārstāvēs viņus valdībā, kamēr pārstāvēs arī kaimiņvalsts autoritāro režīmu. Tā būtu iespēja Latvijas sabiedrības patiesai integrācijai.

Treškārt, būtu diskreditēta līdz šim par visuvarenu uzskatītā naudas vara politikā. Izrādītos, ka nemaz arī nevar ar superdārgu vēlēšanu kampaņu sapūderēt «kvaukšķiem» smadzenes un turpināt taisīt mēslus. Un, ceturtkārt, tas būtu vienkārši taisnīgi, ka politiku pamestu ļaudis, kuri noveduši valsti līdz sabrukuma robežai, bet sabiedrības uzticēšanos politiķiem novalkājuši līdz skrandām.

Aptaujas rāda aptuveni 7% atbalstu PLL. Taču situācija nav bezcerīga tiem 93%, kuri par Šķēli un Šleseru nebalsos. Gandrīz trīs ceturtdaļas no tiem 20% jeb 306 570 vēlētāju, kuri arvien nav izlēmuši, par ko balsot, ir «latviski runājošie». Uz šiem neizlēmušajiem var cerēt pirmām kārtam Vienotība un VL-TB/LNNK, arī ZZS, taču diezin vai PLL, kas, šķiet, var drīzāk zaudēt, nekā pieaudzēt elektorātu – līdz pat 35% tās atbalstītāju pieļauj iespēju balsot par citām partijām.

Taču būs izšķirīgi svarīgi, cik vēlētāju aizies balsot. Piemēram, ja piedalītos 72% kā 8.Saeimas vēlēšanās, piecu procentu iegūšanai šoreiz vajadzētu 55 183 vēlētāju balsis. Ja 61% kā iepriekšējās vēlēšanās, tās būtu 46 752 balsis. Ja tikai 55%, kā pareģo pesimisti, tad pietiktu ar 42 153 balsīm. Turklāt, kā redzam, teorētiski pat viena vienīga balss var izšķirt, vai tie būs 5 vai tikai 4,99… procenti, ko saraksts iegūs.

PLL vēlētājiem ir īstā «zelta akcija» – sliktākajā variantā pat tikai 40 tūkstoši no vairāk kā 1,5 miljoniem reģistrēto vēlētāju var krasi mainīt valsts turpmāko virzību. Bet AŠ lielā un klusā cerība ir nebalsotāji vēlēšanās.

Tāpēc piedalīties šoreiz ir svarīgāk nekā būt pārliecinātam, ka balso par vienīgo īsto sarakstu.

Balsot par PLL gan būtu neprāts. Diezin vai var ieteikt balsot arī par Urbanoviča solīto, ka viss būšot tikpat labi kā Biškekā, kaut gan pat tas būtu «mazāks ļaunums» – ja PLL nebūs Saeimā, SC varēs sēdēt opozīcijā, vai tam kāda vieta vairāk vai mazāk.

No pašreizējās koalīcijas trim partijām Vienotība, ja vērtē gan premjerministra paveikto krīzes pārvarēšanai, gan apvienības programmu, šķiet drošāka izvēle nekā Lemberga zaļais zemnieku ķīselis vai dedzīgo lāpnešu un cinisko privatizētāju VL-TB/LNNK kokteilis. Taču, izvēlēdamies jebkuru no šīm partijām, vēlētāji šoreiz nekļūdīsies valstij potenciāli nāvējoši.

Ja nu tik un tā šķiet, ka nav par ko balsot, varbūt var balsot arī ar tukšu aploksni. Neviena balss gluži zudumā neies, toties katra var izšķirt, kādā valstī būs jādzīvo pēc 2.oktobra.